![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
mani nomāc tas, ka reizēm mans ķermenis totāli nespēj izgulēties. vakar man bija 7 stundas miega, taču šodien esmu zombijs. acis sausas, šauras, ik pēc pusstundas kāpju pasēdēt lejā tuvāk pie ieejas, kur gaiss vēsāks un mitrāks. pirms brīža vienkārši nolūzu vienā telpā ar kolēģiem. tā ir viena no lielākajām nelaimītēm. otra nelaimīte ir tāda, ka visi foršie darbi/dzīvesveidi kaut kā izvairās no manis. es negribu sēdēt krēslā astoņas stundas, negribu zvanīt cilvēkiem, ja mums reizē nemirdz acis, vēl jo vairāk negribu blenzt 20x30 cm taisnstūrī 50 cm attālumā, un pēc visa šī atkal justies kā zombijs. taču tas ir tieši tas, ko daru 5 dienas nedēļā. es nejūtos tik stulbs, lai būtu ko tādu pelnījis. kaut gan, ja tā paskatās, tad varbūt tieši otrādi, es jau jūtos tik stulbs, ka vairs no tā netikt vaļā
banāli, bet vajag izdomāt, kādos apstākļos un pulksteņos gribas dzīvot, tad visādi zili brīnumi notiek, es gan nesaku, ka tūlīt un tepat atrisinās, bet idejas līmējas, virzienrādītāji iepūš vējā un galu galā kāds tevi kaut ar vilkšanu aizvelk uz visforšāko dzīvesveidu pasaulē (vismaz temp)
mani, teiksim, pirmdien gandrīz ar varu izvilka no pilnīga negarstāvokļa un neķermeņstāvokļa aukstās mājās, galu galā, ļoti iespējams, tas novedīs pie singinga kopā ar iļģiem :)
ā vēl es apsveru došanos uz siltām siestas zemēm, kur drīkst hroniski aizgulēties, nesteigties un legāli teikt - ak, aizmirsu, piedodiet :) nu protams, tas tikai tāds stereomonotips, ka citur labāk,
ā un vēl man šķiet, tas ir vāja asinsspiediena jautājums, ka nevar izturēt zombijstāvokli,
savukārt asinssssspiediens, imho, ir zombijstāvokļa sekas
peu!
:/