Kemune

lūk, to es nevaru izturēt, kad tas, ko baroju, samīļoju un no rīta aizejot uz darbu pakavējos pie loga, lai atvadītos, ka tas man uz durvju paklāja noliek kluci. man ir izmisums, paturēt tevi es nevaru, un tieši tagad, kad tava spalva sāk spīdēt un tu sāc rotaļāties