Kemune

reizēm gadās arī tā, dzert tēju kādā uzpūtīgā vecrīgas iestādījumā (it kā normāli taču, čīzkeiki, latte un panēti brokoļi), atvadīties, iesēsties tramvajā, kas brauc uz depo (kaut kāda lūzeru pazīme), tramvajā dungot wild is the wind (trauslums kā poza), sakrist tantei, kas zem tevis risina krustvārdu mīklas, uz nerviem, mājās nenoaujot apavus, kurus mierīgi varētu arī saukt par botām, uzsildīt cepto vakardienas desu uz pannas, piemetot eirōšopera rīsus (o, gandrīz vai ieskanas latvijas radio-2), sevi nogremdēt milzīgos kontrastos (patiesībā skan Pink Floyd Ummagumma)

rīt atkal uz darbu