Kemune

iedomājies, tu sēdi karstā trokšņainā birojā, bet tev skaipā ienākošais zvans. uzliec austiņas (mikrofona tev nav, jo tas taču ir trokšņains birojs), pacel - un tur skan dzejolis. tieši tev. un pāris smieklu un sīkumu par to, kā liepas smaržo tur ārā. tu tikai klausies un neko nesaki (jo neko arī nevari pateikt)

lūk, es gribētu, lai tā notiek.