Kemune

un katru reizi uz tiem pašiem grābekļiem. vienmēr noticu, ka dialoga uzsākšana un uzturēšana jau ir kaut kāds lielisks priekšnosacījums, lai tiektos pie tā cilvēka tuvāk un sapņotu par pabučošanos, pailgošanos, papriecāšanos, kopīgu aiztriekšanos uz pasaules malu, ai, vismaz kādam mieram un sajūtai, ka esi vajadzīgs. bet nē, izrādās, ka tā tas ir tikai man. laikam pastāv kaut kādi kodi, kurus es vienkārši nezinu un nesaprotu. kā kaut ko vairāk par parunāt, nē, paldies, lūdzu, redz kur ir stikla siena, dauzies tajā. sasodītais intraverts