Kemune

Kursīte skaisti par latviešu valodu KD. Reiz nedaudz pakaroju terminoloģijas karos, aizstāvēdams tobrīd trešo, malējo pozīciju par to, ka jaunvārdiem ir jāpārņem izzuduši senvārdi. Recycling. Protams, divas galvenās armijas (visu anglisko, kas uz mēles - par standartu vs bezgalīggarneizrunājamlīdzskaņsavienojumsalikteņi) šo priekšlikumu vispār ignorēja, mētādamas iznīcinošas raķetes viena otras virzienā.

Skaisti skan, piemēram, vurvulis. Un ieklausoties, rodas jausma, kas tas ir.

Nesenā interneta aptauja par interneta dienasgrāmatas nosaukumu, lai arī priecē ar savu iniciatīvu pievērsties tautas domām, parāda tikai skumjo realitāti, ka neko prātīgu jau neprotam izdomāt, un turpinām vien tajā pašā garā - vai nu anglisko ieņemt mutē, vai nu virknēt vārdus, mēģinot radīt nepārprotamus terminus no tiem pārsimts vārdiem, kuri ikdienā vazājas pa muti, kurus izdzirdot jau vajadzētu būt skaidrai jaunvārda nozīmei. Tipa Džona Vilkinsa analītiskā valoda. Tā nu vien.

Žēl tikai, ka mūsdienās lēmumus pieņem vai nu ar statistiku (nepatīk kaut kas? taisām tautas aptauju!) vai nu ar komitejām, kurās šķiet, ir nolasījušies visi garlaikotie savā pareizībā un kārtības mīlestībā. Kursīti, man šķiet, nesadzirdēs.

vēl mani nenormāli uzjautrina dziesmas rindiņa 'kā mīlēt bez gala', kas pēdējā laikā katru dienu dzirdama