mans laiks no rītiem nav iekustināms, ceļos aizvien agrāk, bet darbā ierodos tikpat vēlu, sēžu gultā un gaidu, kad ieskriesies, sēžu ar lielu kāpēc šai dienai, bet nekas jau vairāk nenāk kā just because, un tad tie pienākumi izpeld no pretējās sienas un cieši apskauj, mani riebīgie
19. Oktobris 2005
bjorka, alarm call
I want to go on a mountain-top
With a radio and good batteries
And play a joyous tune and
Free the human race
From suffering
It doesn't scare me at all
I'm no fucking buddhist
But this is enlightenment
The less room you give me
The more space I've got
It doesnt scare me at all
With a radio and good batteries
And play a joyous tune and
Free the human race
From suffering
It doesn't scare me at all
I'm no fucking buddhist
But this is enlightenment
The less room you give me
The more space I've got
It doesnt scare me at all
kas meklē, nemaz neko neatrod, jo ir akls, tāda sajūta, mīlīši. aizbēgu no skaistu meiteņu pārpildītas zāles. tur kaut kur, iespējams, ir viņa, tā meitene, ar kuru varētu būt kopā laimīgs, bet tu jau nezini, kura, jo meklē, meklē. atgriezos pie aizkrautās palodzes, pusizslaucītās grīdas, neapmaksātā rēķina, grūti rūcošā ledusskapja, ingvera, kurš dīgst, bet kuram nenopērku podiņu, pa ceļam nogāju gar banku, kur jau mēnesi vajadzētu izņemt atjaunoto karti, nospļāvos, ka tā strādā tikai līdz pieciem, kā es no pārdaugavas darba laikā possibly varētu tur nonākt, nesaprotu. un pats lielākais jautājums, kāpēc lai es to darītu. ieaugu. man ir tuvas attiecības ar sūnām