Kemune

he, norvēģu neatkarības diena, zin', izpaužas tā - karodziņi sadēstīti dobītēs uz balkoniem, pa ielu visu diennakti laiku pa laikam garām nobrauc skaļš BUMBOKSS un visus sabiksta ar atsperīgu popmūziku. saule glāsta ietves, vēlāk izripošu palūkot, kas notiek citur pilsētā.

naktī gulēju ļoti nemierīgi, modos ar baiļu sajūtu.

salīdziniet Oasis Wonderwall ar Ryan Adams versiju - kā var dažādi harmonizēt, minors tas pats, nekādu izlēcienu no diatonikas, bet skan pavisam citādi. popmūzika pieradina pie kvintām, dienišķā ēdiena, triumfa akordiem. patiesībā Oasis versija arī ir labi harmonizēta, tikai cik atceros ierakstā neko no tā nevar dzirdēt zem ģitāru bļerbļer un skaļā vokāla