Kemune

Es atceros, ka man Tartu koju istabiņā bija kanēlis. Es to izmantoju pankūku cepšanai. Tā smarža man tik ļoti patika, ka es reizēm un saulainās dienās mēdzu to ierīvēt plaukstās. Tās smaržoja un tās bija mīksti sausas un siltas, lai arī kanēlis nebija ilgi noturīgs. Varbūt es vēlējos būt Maiznieks, taču tas nebija mans īstais Uzdevums.

Es vēlējos iet pie viņas ar smaržīgām plaukstām.