jo pat ja es varētu tehniski tagad dzīvot no fotografēšanas, ir redzams un saprotams virziens, tik un tā tīri reāli nevaru, jo nav, kur, ko, kam, kāpēc, nepazīstu, nezinu. nu tā, savas sliedītes dzīves tramvajam. bet varbūt kāds rūpējas, lai es neskrietu pakaļ tam, ko man varbūt nemaz nevajag