vienkārši neiespējami, man atkal kāds kaut ko grauž aiz muguras, un dara to tā, it kā mēģinātu pieklusināt, nu bet lūdzu, to nevar noklusināt, ja graužat, tad graužat ar visu spēku, ka šmakst vien, dzīvojiet, nepiliniet
nu es tā padomāju, nekas, nekas nav noticis pēdējā laikā, viss tik mīksti un uzmanīgi (nu tfu tfu, protams, kāju negribu lauzt). nav jau tik žēlīgi, ģitārai pieskaros katru dienu, pirksti jau kaut ko dabū. baigi vajag uz laukiem, tur var visu ko gāzt, bīdīt, maisīt, plēst un dauzīt, un ne tikai destruktīvi
ir bijis gan tā, gan šitā