22

pulseless electrical activity

žurnāla info

Name
keilens

View

Navigation

March 27th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
mans prāts nespēj aptvert, kā garš trombs spēj vienlaicīgi būt IVC, atrium dextrum un ventriculus dexter vienlaicīgi - kā miokarda kontraktilitāte to kaut kā nesabojā/nesarauj gabalos un kā tāds garš receklis par nonākt truncus pulmonis vai pat arteria pulmonalis dex vai sin

March 17th, 2020

Add to Memories Tell A Friend
pārdomas - parasti man diemžēl ir vienalga, kas šeit par šo tēmu notiek, bet šoreiz tas tiešā veidā ietekmē mani - esmu medicīnas students un latvijas medicīnas sistēma ir nožēlojama - to es pirmo reizi piedzīvoju pirms daudziem gadiem, vēlāk - strādājot Stradiņu slimnīcā un tagad atkal, kļūstot par pacientu. es neuzticos Latvijas medmāsām, ārstiem un viņu kompetencei, un es neparko nepraktizēšu medicīnu Latvijā.
2015. gadā mani plānveida kārtā operēja un torakāli ievietoja metāla konstrukciju. vakar pa nakti pēkšņi sākās asas sāpes labajā krūts pusē, domāju - ja nepāries 10 minūšu laikā, zvanīšu nmpd. mans medicīnas studenta sindroms lika domāt, ka tas varētu būt pneimotorakss, jo, ņemot vērā manu ķermeņa tipu un faktu, ka man krūts dobumā ir svešķermenis, es esmu paaugstināta riska grupā, tādēļ vēlējos par to pārliecināties, ko nmpd arī izdarīja izklausot. nmpd neuzskatīja par nepieciešamu hospitalizēt, jo ārsts-rezidents to norakstīja uz ''veģetatīvo distoniju'' (LOL, gan jau tagad, zinot, ka es zinu, par ko viņa runā, viņai ir kauns) un aizbrauca. noriju rūpes un mēģināju iet gulēt, taču apguļoties, sajutu tādas sāpes, kuras esmu jutis tikai 1 reizi dzīvē, atrodoties reanimācijā naktī pēc operācijas. sapratu, ka metāls ir rotējis un vai nu ir iedūries muskuļos vai mīkstajos audus un varbūt pat ietekmējis diafragmu, jo spēju elpot tikai sekli. nmpd tika izsaukts otro reizi. tiku transportēts uz bērnu slimnīcu pēc mana pieprasījuma, jo BKUS pēc maniem datiem ir vienīgā vieta Latvijā, kur praktizē, iespējams, nepieciešamo metāla izņemšanas operāciju. uzņemšanā gaidīju kādas 15 minūtes, rezultāts - atnāca, noprotams, dežūrmāsa un teica, ka neatliekamā kārtā šādas procedūras neveic, liekot domāt, ka man ir jādodas to veikt plānveida kārtā. braucām uz stradiņiem. pa ceļam brigādes ārsta palīgs man teica, ka dežūrārsts viņam krieviski esot teicis, ka man vispār ir jāsēž mājās (es to nepiefiksēju, jo krieviski nedzirdu). stradiņos nonākot es jutos ļoti nedroši - neatliekamās medicīnas centra uzņemšanā man izmērīja asinsspiedienu, kas uzrādīja 240, kas ir kaut kas, atvainojos, debils, jo es locījos sāpēs un vispārīgi nemierīgi sēdēju, kas bija iemesls nekorektam asinsspiediena mērījumam. to faktoru neviens neņēma vērā un tāpat dokumentēja manā kartē vai kur viņi reģistrē tādus parametrus. mani aizveda uz, pieļauju, novērošanas gultu, kur ir visi pacienti, atdalīti ar aizkariem, emergency room tipā. tur man noņēma ļoti daudz asinis un, ņemot vērā manu salīdzinoši zemo svaru un to, ka man ir ortostatiska hipotensija un tahikardija, man radās izteikti zems asinsspiediens. galva reiba kā būtu veļasmašīnas centrifūgā, un redze bija totāli pazudusi, bet, esot pavisam citā dimensijā, tāpat centos atbildēt uz ārstu jautājumiem. lai saprastu, cik ļoti es biju ''citur'' - man no artērijas paņēma asinis, kas ir salīdzīnoši invazīvi, jo tiek izmantota liela adata, kas tiek iedurta dziļi - es to pat nepiefiksēju.
pēc viss īslaicīgais haoss bija norimis, es ļoti ātri atkopos, un biju jau kaut cik funkcionējošs, par spīti tam, ka bija nenormālas sāpes. taču neatkarīgi no tā, man uzstādīja ''gēlu'' - i/v drip, ar nolūku paaugstināt asinsspiedienu, kas nav momentāls, kas, savukārt, nozīmē, ka ir totāli nevajadzīgs, jo mana hipotensijas epizode bija ātri pārejoša - baidījos par to, ka, iespējams, varētu pārkompensēt un izraisīt hipertensiju, kas, par laimi nenotika, jo sūdu katlā bija pietiekami.
kamēr es gaidīju uz kaut ko (nezinu, ko, jo man neviens neteica, kas notiek), es novēroju to, kas notiek man apkārt. mans novērojums, uzturoties medicīnā ir tāds, ka katrā komandā ir viena māsiņa ar specialitāti daiļrunāšanā un wannabe hiperintelektuāle - viņa pēc mana pieprasījuma remuvēt non-rebreather masku man pasīvi-agresīvi vaicāja ''vai jūs esat ārsts?'' - ja viņa jēgtu man izmērīt SpO2, ko mazu mirkli pēc tam izdarīja viens cits ārsts ar savu pārnēsājamo oksimetru, viņa redzētu, ka man skābekļa saturācija bija 98% - skābeklis man nebija vajadzīgs. sacīju māsiņai, ka man skābeklis vairāk dara skādi, nekā labu, jo mitrinošais ūdens, kas nāk komplektā ar skābekli, man momentā aiztaisīja ciet visu degunu un sākās nenormālas iesnas, kas padarīja manu elpošanu vēl grūtāku. tagad, vairāk kā 24 stundas vēlāk, mans deguns vēl joprojām ir ciet un tek, kas šajos covid19 laikos un esot rindā uz operāciju, ir absolūti nevajadzīga lieta.
tā pati medmāsa visā manis uzturēšanās laikā praktizēja nevis veselības aprūpi, bet verbālo caureju. viena tēma bija par to pašu koronas vīrusu, kur tika pateikt ''neviens jau nezina, ka esi bijusi kontaktā ar iespējamiem pārnēsātājiem, tev nav jāsaka, ka ir jāsēž karantīnā''. mazliet vēlāk tika diskutēts par to, ka difterijas vakcīna ir pret stingumkrampjiem, kas ir it kā nebūtiski, bet tajā pašā laikā liecina par to, ka viņai nav basālas saprašanas par to, ka notiek medicīnā - diploms iegūts 1758. gadā un ikdienā tiek sekots tikai ārsta norādēm, prasmes - ielikt i/v katetru, noņemt venozās asinis, izrādīt savu nepatiku pret pacientiem un iet uz kvalificēšanās kursiem ar nolūku iegūt diplomu sava ego paaustināšanai, nevis kvalifikācijas celšanai. es, protams, pārspīlēju, taču ne bez pamata. turpinot par komentāru sakarā ar diferiju un stingumkrampjiem, tas ir tāds specifisks piemērs, kura būtība varbūt nav saprotama tiem, kas ikdienā nefigurē par un ap medicīnu, taču tiem, kuri saprot, par ko es runāju, tā ir pašsaprotama lieta. bet varbūt es dzīvoju kaut kādā ilūzijā.
vēl viens novērojums - tāpati medmāsa uzdeva jautājumu kādam no ārstiem (jāsaka, ka tā ir tā paša medmāsa, par ko es iepriekš runāju, bet nevēlos būt divkosīgs un tādēļ piebalsot ārstam) - neatceros, kas tas bija par jautājumu, bet medmāsai skaļi tika atcirsts - nu meitenes, jūs mani ar saviem debilajiem jautājumiem jau esat davedušas. ir tā - man arī bieži izved cilvēki, kas ir iemesls, kādēļ es šobrīd šo te rakstu, bet lai es kā profesionālis - ārsts darba vietā, pacientu priekšā, pie tam ar tik jēlu piezīmi atļautos ko tādu pateikt - nevaru spriest, vai ārstam ir kādas dusmu savaldīšanas patoloģija vai tur ir kas dziļāks, t.i., par darba vietu, taču jebkurā gadījumā fakts ir tāds, ka tam nav jānotiek. būsim reāli un sacīsim, ka tas arī nebija pirmais un vienīgais gadījums, jo tādā gadījumā man ir jāsāk pirkt loterijas biļetes.
mani aizveda uz rentgenu, lai izslēgtu pneimotoraksu u.c. nopietnas lietas - radiogrāfs (paldies viņai) pēc mana lūguma man parādīja rentgenu un es sapratu, ka metāls patiesi ir rotējis, kas bija atelpa, bet tajā pašā laikā neziņa par to, kas notiks tālāk.
viena cita daktere, kura diemžēl vai par laimi mani neatpazina, bet strādājot stradiņos viņai ne reizi vien asistēju perikarda punkcijās u.c. procedūrās. jāsaka, ka viņa gan ir no tiem nopietnajiem ārstiem, kuriem neinteresē neviena bulšits un ja es mirtu, es cerētu, ka viņa būtu mans ārsts. viņa, interesējoties par manu zemo asinsspiedienu, pajautāja, kādēļ es protu med. terminus, kas izvērtās jaukā sarunā.
kamēr gaidīja(u) atbildi no rentgena, ārsts, kas par un ap mani apgrozījās man izteica priekšlikumu, ka operāciju varētu veikt arī stradiņos, no kā es kategoriski atteicos. sacīju, ka stradiņos nav neviena ķirurga, kas praktizētu šo procedūru - saņēmu atbildi, ka ķirurgs varētu pakonsultēties un es caur smiekliem pateicu - tad es arī mājās varu paskatīties youtube video un to metālu evakuēt. ārsts bija normāls - saprata, un pēc tam mēģināja sakontaktēt ķirurgu, kas mani operēja. tas diemžēl neizdevās, pēc kā es teicu, lai mani vienkārši izraksta un es pats visu nokārtošu. par to bija mazliet nedroši un baisi, jo tomēr es biju akūts pacients un mājās atkal varētu sanākt tramdīt 113, un negribēju sajusties kā ome. aizbraucot mājās, 30 minūšu laikā viss tika nokārtots un man pazvanīja ķirurgs, kas ir viens no tiem, kas praktizē šo procedūru. šobrīd sēžu bkus un gaidu rītdienu - es jūtos kā grūtniece, kas ir pārnēsājusi bērnu un vēlos svešķermeni pēc iespējas ātrāk dabūt ārā. tikko bija anesteziologs - esmu novērojis, ka tie ir vieni no tiem, kuriem mājās visbiežāk ir visi - nezinu vai tā ir sakritība vai nē.

January 21st, 2020

Add to Memories Tell A Friend
you got me fucked up

September 27th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
tractus spino-cerebellaris posterior (tractus ascendentes)
- ggl. spinale
- nc. thoracicus s. dorsalis
- tr. spinocerebellaris posterior
- pedunculus cerbellaris inferior
- cortex cerebelli

August 28th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
gribētu dzert vairāk tējas, bet kaut kā nesanāk

August 16th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
riebjas ceļot un man riebjas pārmaiņas dzīvē

July 17th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
nezinu, kas tas ir un ko tas nozīmē, taču kad cilvēki internetā smejas par to, ko tu raksti un tavām bildītēm un seko tev, lai lasītu vēl, kā arī kad pacienti pasaka paldies, ka apjautājies par to, kā viņiem iet, tas sniedz īpašu sajūtu. sajūtu, ka es savā dzīvē kaut ko tomēr daru pareizi. viena no lietām, kas man liek justies labi. laikam man tomēr ir svarīga atzinība no citiem cilvēkiem, par spīti tam, ka es ar citiem īpaši labi nesadzīvoju.

July 7th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
Ir 01:34, bet es nespēju aizmigt, jo nevaru beigt domāt par to, vai vienam no pacientiem ir sirds mazspēja nieru mazspējas vai miokarda infarkta dēļ vai arī viņam ir nieru mazspēja sirds mazspējas + atriju fibrilācijas + KSS dēļ.

June 22nd, 2019

Add to Memories Tell A Friend
žēl, ka mana dzimšanas diena nav vasarā, es visiem prasītu, lai dāvina man dārgos, lielos ķiršus

May 22nd, 2019

Add to Memories Tell A Friend
pagājušās nedēļas piektdienā es beidzu nozīmēto farmakoterapijas rexetīna kursu. jau vairākas dienas jūtos dīvaini - migrēnas, sirdsklauves, ekstrasistolijas un dīvaina vertigo sajūta galvā - šodien sapratu, ka tie ir tie brain-zaps, par kuriem runā gan pacienti, kad zinātnieki. tik dīvaina sajūta. un tiek runāts, ka tieši mans medikaments tos izraisa visbiežāk un visilgāk.

April 6th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
kāpēc es nekad nezinu, kas ir iemesls kam? pirms kāda laika uzsāku SSRI terapiju ar rexetīnu un es nezinu vai man tiešām tas palīdz vai arī vnk pavasaris nāk - man saka, ka ievērojami esmu mainījies uz labo pusi, tā kā laikam arī atliek tam ticēt, jo viedoklis par sevi jau ir biased.
šodien beidzot saņēmu vēstuli, ko biju gaidījis jau ilgu laiku - vislabākais, kas ar mani pēdējā laikā ir noticis un es varu droši teikt, ka no 2017. gada 20. maija nekas nav mainījies - es vēl joprojām izjūtu to pašu, ko katru reizi. protams, medusmēneša fāze jau ir kādu laiku beigusies, it īpaši kad dzīvojām kopā, bet tā ir cita veida mīlestība.

interesanti ar studijām ir tas, ka nav kā skolā vai darbā - atnākot mājās, tu nevari vairs ignorēt to, kas tev apkārt notiek. pilnīgi viss ir par un ap studijām - sēžu gultā, skatos youtube dokumentālo filmu par Hitleru, bet domās ir tas, kā meijozē diploīda šūna pārtop par haploīdām un kā tās, līdzīgi kā mitozē, nemainot hromosomu skaitu, pārtop četrās, apaugļojamās šūnās. kā arī mazliet par pH un pOH aprēķiniem. bet anatomija - es izliekos, ka tā neeksistē un tā būs problēma.

March 5th, 2019

Add to Memories Tell A Friend
man nekam nav laika. studiju dēļ. man tik ļoti nav laika, ka pat studijām nav laika. un huiņu domāt arī nav laika. tas labi. jau kuro reizi pierādās, ka teiciens ''zāle ir zaļāka otrā pusē'' ir patiess - ideja par metafāzes hromosomu citoģenētisku analīzi ir fancy, bet viss, ko es daru, ir skaitu akrocentriskas hromosomas. un polimerāzes ķēdes reakcija arī pēc idejas ir ārkārtīgi fancy, bet viss, ko tu izdari, ir nospied START un neko nedari un neredzi 3 stundas. man šķiet, ka man nekad nebūs labi.

December 30th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
karoč. vēl neesmu aizgājis uz citiem medību laukiem. tālu no tā - ir diezgan labi, ja neskatās uz lielo, nihilistisko un cinisko bildi.
dīvaini, ka neesmu te rakstījis neko kopš 28. augusta, bet vēlreiz pierādās hipotēze par to, ka jo labāk man ir, jo mazāk laika pavadu mistiskās latviešu lapās, kas ir apmēram tik pat vecas kā es.
arvārdsakot - man nekad šajās attiecībās nav bijis tik labi kā ir tagad. esmu iepazinis vecākus un esmu daļa no ģimenes. vairs nav tā, ka esmu vnk izklaides objekts. kā arī, es tiku uzņemts medicīnā. studijas sākas februārī. beidzot varēšu darīt to, par ko esmu sapņojis kopš piecu gadu vecuma. tas vēl pagaidām šķiet nereāli, varbūt tas ir kāds joks? varbūt es pēc nenoteikta laika piecelšos, būs 2017. gada 28. augusts un šis būs bijis viens liels sapnis.

August 28th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
ir pagājis gads kopš mana ticība cilvēcei tika sadragāta. 
ir pagājis gads, kopš esmu bijis Latvijā. 
man riebj dzīvot neziņā, man riebj nezināt to, ko laiks man gadās, man riebj tas, ka es fiziski nevaru neko plānot, jo tas vienkārši fiziski nav iespējams. 
bet pa šo laiku ir arī notikušas pozitīvas lietas - es dzīvoju kopā ar cilvēku, kas mani mīl un man it kā par neko nebūtu jāuztraucas. 
bet tas, ka man nav par ko uztraukties, liek man uztraukties. vai es kaut ko kavēju? vai es varēju kaut ko izdarīt citādāk. uz vairākiem no šiem jautājumiem atbilde ir ''jā'', bet nu tagad jau ir par vēlu un man laikamašīna diemžēl nav. 
atliek cerēt uz neko, jo varbūt Visums atkal izlems man iespītēt un veicināt pretējo. bet 31. jūlija lēmums tam nelīdzēja.

August 26th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
banāns ar nutella ir vislabākais, ko savā dzīvē esmu ēdis

August 4th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
Laikam fakts, ka šeit vairs neko nerakstu, nozīmē, ka man viss ir puslīdz normāli. Bet žēl, jo nākotnē nebūs, ko rakstīt. Kā es tā vispār varu teikt - būtu labāk priecājies. Labprāt lasītu kaut ko pozitīvu, bet lai es ko tādu rakstītu - nebūs.
Arvārdsakot mana māte tagad zina, ka neesmu kopā ar X, un esmu izvācies no mājām. Un skolu sistēmas smird un viņi to nožēlos, jo es zinu, kas vēstulē, ko piegādās pirmdien, būs rakstīts.

July 5th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
bezatbildīga pišanās sieviešu dienā, 9. martā, noveda pie dzīvi ilgām komplikācijām. šis būs ievads manai grāmatai, ja man tāda kādu dienu būs

June 26th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
nesaprotu, kādēļ cilvēki jautā, vai esmu priecīgs par to, ka skola ir beigusies, ja priekšā ir vairāk kā dekāde ar augstāku izglītību

June 6th, 2018

Add to Memories Tell A Friend
fascinē facebook draugi-medmāsiņustudenti, kas tago viens otru ārstu memes, kas ir domātas ārstiem, par medskolu, utt. tik neērti. tas ir kā stāstīt draugiem, ka esi drošības policists, bet beigās izrādās, ka esi apsargs fēniksā.

June 1st, 2018

Add to Memories Tell A Friend
es noteikti šķietu kā sociopātisks manipulatīvs narciss, bet šoreiz man ir taisnība
Powered by Sviesta Ciba