MrVirsaitis

Pēdējā nedēļa šajā gadā rit pilnā sparā. Tradicionāli šis ir laika sprīdis, kurā cilvēki mēdz atskatīties uz notikumiem tuvākā un tālākā pasaulē, kā arī privātajās dzīvēs. Uz to ko paši paveikuši vai kam bijuši spiesti pakļauties. Gan negatīvo, gan pozitīvo.

Šis gads, lai neteiktu vairāk, ir bijis notikumiem bagāts. Man kā cilvēkam, kurš kaut cik saistīts ar mūziķu kliķi uz šīs planētas, diezgan skumju seju nākas atskatīties uz Kaulainās pļaujas darbiem šajā periodā. Bovijs, Prinss, Koens. Pat Džordžs Maikls. Un vēl plejāde visu pārējo. Nemaz nerunājot par to, ka rīt ir miršanas gadadiena kopš Lemijs Killmisters nav starp mums...

Attiecību saspīlējumi pasaules valstu vidū, slimības, katastrofas, vēlēšanu iznākumi... Ar katru gadu ko nodzīvoju šajā dimensijā liekas ka kaut kas nav kārtībā. Ja maksa par inteliģenci ir spēja to saskatīt, tad gribas pateikt – nē paldies!

Un tomēr, nekas nav tikai tik melns kā varētu sākotnēji šķist. Jo vienlaicīgi ar acu atvēršanos uz negatīvo, atveras acis arī uz skaisto un pozitīvo. Dualitāte. Un mēs tiecamies saskatīt to kas mums patīk vairāk.

Long story short – vai nu tu, cilvēk, koncentrējies uz negatīvo vai uz pozitīvo. Tikai tu, cilvēk, vari izvēlēlēties kāda ir Tava diena! Tu pats vari izvēlēties kā atskaties uz šo gadu vai dzīvi kopumā. Tikai Tu pats esi atbildīgs par to kāds būs nākamais gads, dekāde vai atlikušais mūžs. Protams, mums visiem vajag atbalstus un/vai spērienus pa dirsu. Mums visiem vajag palīzību īstā ceļa atrašanā, bet tikai katrs pats ir spējīgs nodzīvot savu dzīvi tā, kā to vēlas.

Novēlēšu visiem laimīgu nākamo kalendāro atskaites nogriezni. Lai daudz smaidu un laimības mirkļu jums! :)