MrVirsaitis

Piektdiena. Ir piektdiena. Parasti piektdienās “pēc noklusējuma” ir jābūt maķenīt labākam garastāvoklim kā citās dienās, vai ne? Vismaz “no astoņiem līdz pieciem” cilvēkiem noteikti. Aču šodiena ir savādāka. Šodien, par spīti tam ka neesmu jēdzīgi izgulējies dēļ puscaura miega, jūtos fenomenāli labi. Un tās ir atblāzmas no negaidītas (neplānotas), bet pašsaprotamas lietas – komplimentiem. Uhh, kā tie ceļ spārnos! Runa, rpotams, ir par vakardienas ātro randiņu pasākumu.

Un tomēr, piedzīvotās sajūtas un pieredze like aizdomāties – kā lai iemācās dabiskā veidā pašam piešļākt asinīs pamatīgu devu adrenalīna un dopamīna kokteilim? Kā lai ieslēdz to “sporta pārnesuma režīmu” savām ikdienas gaitām? Kā pacelt pašapziņu un iztaisnot muguru ikdienā un sasniegt zvaigznes? Jautājumi. Jautājumiem vajag atbildes. Jautājumi ir izsalkums, bet atbildes pārtika. Daba nemīl tukšumu. Tukšumam vajag ziedojumus. Ziedojumiem nav jābūt lietām kas mums ir svarīgas. Kā ziedojumus var atmest arī savas bailes, sliktās īpašības un, es nez`, pat vecas apenes. Ziedojot kaut ko atbrīvojas telpa un resursi, kurus var izmantot lai iegūtu to kas ir vajadzīgs, ko gribas vai kas katru no mums dara laimīgu. Dažiem cilvēkiem ir jāsaka ardievas, lai būtu iespēja kādam citam pateikt “namasté”.

3. Visi cilvēki nes laimi. Daži ar savu klātbūtni, citi - ar prombūtni.