MrVirsaitis

nav vairs ko sacīt. klusums. I`ll just keep my mouth shut!

nekā jauna man nav. neko nevaru pastāstīt. tāpēc varat nemaz nejautāt... ;) gribu mājās. sagribējās ļoti lielu kārtību un tās kārtības sajūtu. gribas lai viss būtu čikiniekā. esmu sastādījis šodienai (un moš kkas būs arī rītdienai) To Do List`i. lai varētu šo to sadarīt un gūt no tā visa gandarījumu.

un vēl ir neizsakāma vēlme kādam peteikt: "Ej Bojā!" :D nu tādā melnā humora tonī.

drīz mājās. I can`t wait!

Pēdējā laikā daudz esmu sācis domāt [tas protams pozitīvi, bet...]. Domāt par lietām, kas nav itkā ikdienišķas. Es pat nezinu.. varbūt tas ir dēļ tā, ka mainu darbu. Pārmaiņas, tā teikt, liek padomāt par dzīvi kopumā un atseviķos vilcienos. Domāju arī par savu ģimeni [gan par sievu un mani, gan par vecākiem un brāļiem]. Kautkas nav tā kā tam vajadzētu būt. Bet varbūt tomēr jāsāk samierināties ar to, ka dzīve tomēr nav stulba pārokeāna brāļu komēdija vai šovs. Nē! Ne samierināties! [ko es muldu! :/] Jāsāk kaut kas darīt lietas labā. Nudien! tomēr liekas ka atsevišķas lietas ir grūti/neiespējami izdarīt, kaut vai tāpēc, ka pazīstu tos cilvēkus gana ilgi, lai tur būtu varianti. Skumji, bet tāda nu ir skarbā dzīves realitāte. Es tagad aptuveni saprotu to cilvēkvaidīgo sajūtu - nolemtība.. [kaut kādā mērā, protams] Neba jau nu man ir kāda problēma.. nē! Tā nav! Bet nu mani tas tomēr zināmā mērā skar. Un nevajag domāt, ka esmu sagruzījies, vai ka man depresija. Man vienkārši ir pārdomu laiks. Ļoti dziļu pārdomu laiks. Gribas mirkli apstāties. Neskriet. Un arī šobrīd rakstu lēnām, nesteidzoties, pārdomājot katru simbolu ko uzrakstu. Dzēšot, labojot, koriģējot, cenzējot. Tomēr tas tikai attiecas uz izteiksmes līdzekli. Ne jau domām. Es savas domas šobrīd nebūt necenzēju, vai kā savādāk notušēju. Domu vienkārši ir pārāk daudz. Un viņām ir apakšā parāk daudz biezu emociju slāņu. Ieelpoju kafijas smaržu. Vai dažbrīd tējas aromātu. Vai pat ūdens bezkaislīgo tvaiku. Tik savādi forša sajūta liekas, ka esi dzīvs. Ka tu elpo. Ka tev nav dižu problēmu, ar kurām būtu pārāk grūti vai pat neiespējami tikt galā. Ir labi. Viss notiek, pamazām un palēnām. Lai gan šī tomēr ir dienasgrāmata, tomēr ir vēlme zināt, vai kāds apzinas, vai domā, ka es māku labi rakstīt. Labi izklāstīt savas domas, vai emocijas. Pietiekami veiksmīgi. Man patīk, ka ir šāda veida dienasgrāmata - pieejama visiem. Vai atsevišķos gadījumos ierobežoti visiem. Man patīk, ka manu dienasgrāmatu lasa un izsaka savas domas vai atbalstu. Man patīk arī publiski izģērbt savu dvēseli, ko bieži vien šeit daru.

Viss! Man jāskrien. Nevaru vairs rakstīt šobrīd. Bet gribējās pieminēt arī mankijs. Bet nekas. Varbūt vakarā apdeitošu šo, vai irakstīšu jaunu postu.

Veiksmīgu vakaru jums!