MrVirsaitis

Tikko nenoslinkoju un bik updeitoju sava džurnāļa izskatu. Neesmu nekāds profis, tāpēc nesanāca tā kā gribējās, bet nu ņemiet par labu kā ir.
Man dzīvē it kā viss pa vecam, bet tai pašā laikā ir daudz kas jauns. Man ir labi ka man blakus ir mīļotā meitene un ar grupu vakar mūzikas klubā "Saksofons" bija pirmais koncerts konkursa "Aprīļa tēzes 2004" atlases kārtas ietvaros. No radio Naba viena raidījuma pārstāvis pēc uzstāšanās mani nointervēja (klausieties nākam 6dien no 15.00-16.00 radio Naba), bet ziniet... manī vēl joprojām sēž nemiers par to, ka vēl joprojām nejūtu to, ka man būtu dzīve... un tas mani visvairāk nomoka. Man itkā ir viss ko pēc idejas varētu gribēt (un es jūtos pat laimīgs, itkā), bet tai pašā laikā šī nemiera sajūta par to ka man nav dzīves mani nomoka...
Un kā iet jums, sen neredzētie?

šis mans teksts mūsu dziesmai "path of life" liek man bik aizdomāties...

Sunburned snowflakes like ashes fall from the burning sky
softly touching my deeply wounded heart
the world around now makes me feel so lost in time
this feeling grabs me tight and tingles my spine...

Here I am on the high-way
throwing down a coin
and wondering
how quickly life can turn around
Here I am on the high-way
throwing down a coin
and wondering
on which side it will fall this time

The seed of sadness is sown in me so deep inside
and I`m feeling pathetic in front of the gods eyes
I know that hee sees "THAT" although he is deaf and blind
he tries to help, but demons already have haunted me...