MrVirsaitis

aarpraac! esmu sapratis ka manaas rokaas ir tik daudz dziives, pat dziiviibas... un ja es buutu ljauns, es vareetu speeleeties ar taam peec sirds patikas...
es negribu taadu varu, taa ir atnaakusi pie manis pati no sevis, esot gandriiz taadam kaads es esmu..
es negribu lai caur mani kaads manipuleejot vareetu taas sagandeet... gribeeja jau viens kaadam ar manu paliidziibu ieriebt, bet paldies dievam man laikam ir arii smadzenes un sirdsapzinja...
baac.. kaa lai tiek no shiis varas valjaa? aizejot? tb n omirstot?...
AAAAAAAAAAAA!!!!!

Pasaka par Kazlēnu un baru vilku, jeb ļauno Kazlēnu.

Gadījās tā, ka reiz kādai vilku mātei piedzima daudz vilcēnu. Vienu dienu Vilcenei savajadzējās aiziet darīšanās (tipa uz randiņu ar superīgāko jūras vilku). Tā nu viņa ejot prom saviem vilcēniem piekodināja, lai kas arī notiktu, tie nedrīkst vērt vaļā durvis svešiem kauslīgiem kazlēniem kas iet pa mežu un kausta vilkus. Viņus viegli pazīt, jo tiem ir rupja balss un uzkačāta būda.
„Jā, jā, mēs paklausīsim!” vilcēni nosolījās un vilcene uzkrāvusi pēdējo grima kārtu, bāla kā līķis aizcilpoja uz restorānu „Nolūzti zem 7 bambusiem”. Pēc kāda laiciņa pie vilku mājas durvīm pielīda ļaunais kazlēns un sauca: „Esmu jūsu māte, laidiet mani iekšā!” Bet vilcēni pazinuši kazlēna rupjo balsi viņam atbildēja: „Nekā, mīlīt! Tu neesi mūsu muča! Mūsu mučai smalkāka balss! Kraties kamēr vēl dzīvs esi palicis!”
Kazlēns pamatīgi apstulba izdzirdot šādu bezbailīgu atbildi. Viņš sāka funktierēt ko varētu darīt lietas labā, jo viņam nežēlīgi gribējās izkauties. Kazlēns beigās izdomāja aiziet aliņu sadzerties, ko arī izdarīja un pēcāk mēģināja atkal ielauzties vilku mājā. „Taisiet vaļā mīļie!” kazlēns teica smalkā balsī, bet jaunākais no vilcēniem paskatījās pa durvju actiņu un ieraudzīja kazlēna muskuļus un teica: „Ej prom! Tu neesi mamma, jo mammai ir smukas krūtis, bet tev pārpumpēti muskuļi. Ej vien prom, jo mēs durvis neatvērsim!”
Kazlēns fiksi aizskrēja uz labāko ķirurģijas klīniku un uztaisīja visdārgāko plastisko operāciju un pēc tam skriešus devās pie vilcēniem uz māju. „Mīļie, laidiet iekšā” kazlēns blēja, „man pakaļ dzenās par traku uzbudināts jūras vilks!” Vilcēni paklausījās-smalka balss, paskatījās-krūtis skaistas un ielaida blēdi iekšā mājā!
Kas pēc tam bija par traci! Visi vilcēni slēpās kur nu kurais, jo kazlēns izskatījās kā robots no filmas „Kazlēnirātors 13”. Visi spiedza, kliedza, mēģināja iemest ar dīvānu kazlēnam, bet nekas nelīdzēja. Kazlēns mierīgi piekāva visus un aizgāja laimīgs.
Kad pārnāca Vilcene, visi bija pusdzīvi un kad vilcene dzirdēja kas noticis, tūlīt pa taisno aizgāja pie Kazlēna mammas, prasīt kas par lietu- Kāpēc kazlēns tik ļoti piekāvis viņas mazos vilcēnus. Beigās viņas padzērušas kafiju atvadījās. Kad vēlu vakarā mājās atkal atnāca kazlēns, kā vienmēr piedzēries, mamma jau viņu gaidīja ar tēva plato armijas siksnu rokā, un pamatīgi nopēra kazlēnu, jo nedrīkst sist citus mazus bērnus tikai tāpēc, ka tev gribas izkauties. Kā arī Kazlēna mamma piespieda kazlēnu sameklēt darbu, un pašam samaksāt par tik nevajadzīgo plastisko operāciju.

BEIGAS!