Griķi... No manis dzirdēts vārds. Tad nu tā, iegādājos arī griķu miltus, ja reiz "veselā" veidā viņi tīri labi iet iekšā [lasi, ēdu katru dienu pusdienās]. Vispirms paeksperimentēju ar griķu pankūkām, diez ko labi nesanāca, jo centos iztikt arī bez olām - internetos izlasīju par kombināciju soda+eļļa+ūdens, bet gatavā mīkla uzticību neviesa - pirmā pankūka sanāca vispār nekāda, bet mīklas konsistence - kā puņķim.. Beigās pieliku arī vienu olu, bet pildīto pankūku vietā bija pankūku kārtojums. Arī labi, jo visām iesaistītajām personām garšoja.

Tā kā miltu bija vesels kilograms (Rimi, ~2Ls, graudaspēkā sanāk pat lētāk, bet uz to pusi nesanāca iešana), tad kaut kur viņus ir jāliek, vai ne? Šodienas šedevrs - ķirbju-ābolu kēksiņi. Izmantoju šo recepti, proporcijas nemainīju, vnk iebēru griķu miltus, bet klāt piegriezu pusi ne pārāk liela ābola, cukuru gandrīz uz pusi mazāk, gandrīz izceptiem pārsmērēju "glazūru" - cukuru izšķīdināju svaigi spiestā apelsīna sulā. Par proporcijām atsevišķs stāsts, jo biju gaidījusi, ka mani plāni izgāzīsies kā vecas sētas - esmu pietiekami saklausījusies bubuļstāstus par pilngraudu miltiem, ka ar viņiem kā jēlām olām, uzmanīgi, utt.. Vai nu man paveicās, vai kā, bet galarezultāts mani iepriecina - garšīgi kēksiņi ar pat kraukšķīgu garoziņu, nez, no kurienes viņa, vai nu no miltiem vai no glazūras, bet interesanti. Vidus gaisīgs, varbūt soda par daudz piebērās, bet tas šoreiz pārvērties par efektu, ne defektu.

Kēksiņi no ārpuses, kamēr nav apēsti, kopā ar nule uzziedājušo Kanāriju salu brīnumaugu, kā arī pasen ceptās apelsīnu-smiltsērkšķu, banānu un zilā siera "kabatiņas" - ( šeit )

man ir griķu pankūkas gandrīz bez olām, ar vistas un homemade-wannabe humusa pildījumu, un nu man ar visām pankūkām ir jāsēž un jāgaida. jāgaida kāds, kurš dara tāpat kā es - mūžīgi kavē, nevar laicīgi iztaisīties. tāds tādu atrod, jeeeeeeeeee!

par SEBu būs texxxts, bet vēlāk, kad saņemšos atcerēties. ( foto spoileris )
gribu redzēt Ozolkalna lidojošās bildes, un tad jau.. pazaudēju bremzes (burtiski, mainot kameru, pakāsu klucīti), un šodien, atvizināšanās laikā, veloatlaidēs tiku gan pie jaunām bremzēm, gan veselas tonnas ielāpu par nepilnu latu :))

pēdējās diennakts ēdienkarte - saldējums, siļķe, salāti, saldējums, marcipāns, salāti, saldējums, siļķe, marcipāns, salāti.. gaļu aizliedza, neesot ko rīt obv, tā jau ciska milzīga (bet ir -10cm no pagājušā pavasara)

man ir awesome bildes, kas reāli izsaka to, kā man gāja. un tādai ir jābūt katrai gonkai, kaut līdz asiņainai sejai (man, par laimi, izpalika šāda bauda), bet līdz finišam. uz gonku NEdrīkst braukt trasē bildēties un smaidīt, ir jākapā. jārokas kaut ar degunu pa dubļiem. šoreiz es pat siekalas no zoda neslaucīju, jo tas patērētu pārāk daudz enerģijas. par spīti šim visam, rezultāts ir ārkārtīgi švaks, tomēr atbilstošs caurai riepai 20min pēc starta, neesošām bremzēm, kritieniem un bezmērķīgai iedzīšanai. 67km izklaide 3.5h garumā svētdienas saulītē.
pēc finiša med-personāls, pirms apkopt brūces, aizsūtīja uz Gauju nomazgāties. plikais peldējiens un dubļu atmērcēšana bija kā zemeņu-putukrējuma cepure uz šokolādes saldējuma bļodas. nesteidzīga mīšanās vēlreiz līdz pašai augšai, uz finišu, kopā ar tautas klases iepalicējiem un mammasdabas minējiem, brauciens mājup un sēdēšana gandrīz blakus Beskidu finišētājam, 2l saldējuma vakarā un lielais, jaunais ekselences valriekstu konuss no rīta Ķīšezera krastā, saulīte aiz brillēm, chill, lēna pedāļošana un plecu sauļošana :) visu, visu kopā. kā restart poga.

I’m going to find a happy
I’m going to find a happy
I’m going to find a happy place

pēc tā, kā nācu mājās un kaisīju konfekšu papīriņus pa ielu, varēja skaidri noprast, ka konfektes bija ar ruma pildījumu..

un nu makaroni ar GAĻU un sieru. miljons gadus nebija ēsta liellopa gaļa..

modos ar sex, food and rock`n`roll dienaskārtībā. klāt nāca arī rock un roll, atsevišķi, jo savu vienīgo brīvdienu jau es tā vienkārši pavadīt neprotu.
vispirms, sapošoties sestdienas braucienam pa Rīgu, man zvana un saka, ka Jaunmārupē gonciņa - jābrauc ievērtēt. daudz gan man nevajag, aizbraucu arī. pa ceļam uztaisīju roll pāri stūrei, jo blondīnēm pie Lexus stūres visos krustojumos ir galvenais ceļš. tā arī aizbrauca, nepiebremzējusi. rock daļa - pati gonciņa, kārtīgi pakratījos pa mežu, saknītes, pēc tam grubuļaina pļava. ķēru, ķēru vienu triatlonistu, uz gabaliņu apdzinu, bet viņš tomēr izrādījās stiprāks (nja, baigais brīnums :D ). uzvarētājs mani par apli apdzina tikai priekšpēdējā apļa beigās - tātad nobraucu gandrīz visu vīriešu distanci jeb 2x vairāk kā meitenēm pienācās. starp puišiem 6. vieta, uzreiz aiz riteņbraucējiem un triatlonistiem.. nav jau nekāds gods nobraukt rajona čaļus, bet tomēr :))
ārā spoža saulīte, mājāsbraucot sauļojos un izbraukāju līdz šim vēl nebrauktas takas, smaržoju ceriņus Mārupē.

vakar parciņā saldējums un dzīvokļbiedru iestieptie suši. un cigoriņu kafija no termosa. dzīve baigi skaista, lai arī tā jaukā daļa man gadās tikai tumšajā laikā.

griķi+tomāti+olīveļļa*+sēkliņu maisījums**

* es beidzot sapratu, kāpēc jāizvēlas aukstā spieduma eļļa un cik svarīgi ir viņu ēst termiski neapstrādātu, tāpēc vnk leju klāt.
** Rimi pie žāvētiem augļiem, riekstiem dabūjama paciņa [nevis salātu maisījums, bet tieši sēkliņu]

..piefiksējam recepti.. http://www.likeastrawberrymilk.com/2012/04/the-end-coffee-and-chocolate-self-saucing-cake/

rīt Baloži, 1. posms. pagājušajā gadā pirmajā nepiedalījos, jo sniegs līdz ausīm, bet re, kā man gāja 2. posmā.. http://klab.lv/users/kaukau/208444.html
nupat nomūrējos līdz degungalam un saskrāpēju rokas, ~3h regulējot pārslēdzēju. saregulēju. un ļoti labi, ka neviens tā arī neatbrauca palīgā, atkodu pati, un par to 100x lielāks gandarījums :)
sacepu kolas keksiņus :) gaidu, kad neskopošos priekš keksiņu pannas, jo bez tās sanāk ļoti, ļoti nesmuki. ja uz to piever acis, tad ir ok, iekšā (jau cepot, nevis kā receptē, iestūķējot pēc cepšanas) var likt saldētos ķiršus - BAIGI labi. rīt ēdīšuuuuuuuuuuuuu! varbūt dalīšos ar citiem, ja labi uzvedīsies ;)

da protams, ka kūka neizcepās, lai arī kādas lietus kūku dejas ap krāsni neizpildītu. vnk bija lemts ēst jēlu. nekas, guni redzēj's, ēst var. iespējams, es esmu pirmā, kas pa rajonu nakts vidū ar kēksa formu vazājas. kāds nāktu klāt, šautu pa pakausi, ka nograb.
ai, bija labi :)

kartupeļu pankūkas un kazas piens.

šodien atkal gastronomiskās izvirtības. no labi domātām, +/- diētiskām ķirbju-ābolu pankūkām sanāca nedaudz mazāk diētiska ķirbju-ābolu-biezpiena kūka. izcepu 3 pannas pankūku, palika padaudz mīklas, un galīgi uz dullo iejaucu vēl šo to un iešāvu krāsnī. sanāca neslikti, vienīgi mīkla sadalījās slāņos, ķirbji uzkāpa uz augšu :D

otrais Bastejkalna skrējiens, 6x augšā-lejā. neteiktu, ka grūti, kājas neprotestē, vienīgi sirds netur līdzi. aizskrēju, pastaipījos un tieši iedegās laternas. ārkārtīgi skaisti, tas ir viens no iemesliem, kādēļ es vienmēr, arī tikai garāmskrienot, uzskrienu augšā - vārdos neizstāstīt, tas jāredz pašiem.

jā, protams, man atkal "gribas" socializēties :D pārsvarā jau tā gribēšana tāda.. acumirklīga. vai arī es gribu nepietiekami stipri. vai arī tādēļ, ka visi ir "tur ārā", 5dienas vakars, un, skrienot pa parkiem, pārīši un draugu pulciņi tā vien duras acīs. un man arī gribas, bara iespaidā. pa lielam es tomēr ļoti, ļoti labi jūtos tepat, paslēpusies savās oranžajās sienās.

vai, es esmu burtiski samīlējusies savā jaunajā velo/skriešanas vestē :) smuka, dzeltena, un tikai tīkliņš aizmugurē. ja būtu tas pats neilons, es slīktu asarās un sviedros. tādu baudu tikai par 2Ls, plus tas, ka, lai vai kādiem ziloņiem viņi to ir paredzējuši, bet virsū lieliem burtiem rakstīts, ka S izmērs ;)
bet Vecāķos roņu tiešām vairs nav, pārbaudīts. un tad, pēc velo, gāju skriet, un noskrēju savus 6km ar 5:08/km, un par to es jūtos vēl laimīgāka kā par vesti. awww :) māsa prasa, vai triatlonam trenējos. baigi dārgi sanāk, tātad nē, kaut gan šitas ir tieši pēc triatlona treniņplānu norādījumiem.
āuntadvēl es vakar izpildījos virtuvē, sacepot to rūgušā ievārījuma kūku. man šķiet, es apēdu pusi, dakteeeeeer... pusi kūkas..

vājprāts, cik viss saldi skan... :))

šitā jau resns var palikt... pupiņas ar tunci, aknas ar sīpoliem, griķi, laša zupa.. šķiet, ledusskapī ir pārtika nedēļai. patīk.

"sliktās pārtikas" trieciens kuņģim. ziņkārības mākta, devos uzbrukumā nightqueen tomātu mērču, salātu mērču un pārējās ķīmijas plauktam. ar aptuveni pustējkaroti no pāris burciņām pietika, lai man vairs negribētos. nevienu no viņām. iepriekš nezināju, cik ļoti sit cauri etiķi vai ko tamlīdzīgu - asa garša, kas nomāc to, kā viņām būtu jāgaršo/to, kā man vēl pirms nedēļas likās, kā viņas garšo. fuipē.
tas pats bija ar saldumiem. nekāda "eu, baigi garšīgi" efekta.
nja. VIENA NEDĒĻA.

Pagājis apmēram mēnesis, kopš sākām runāt par griķiem, un nedēļa, kopš nosvērāmies un es pirmo reizi pirms gulētiešanas gribēju "kaut ko apēst", bet sapratu, ka tā vis nevarēs. Ka būs jāiztur.
Cilvēki. 5 pustraki velosipēdisti, 2 meitenes, 3 puiši. Pustraki, jo ar veselu prātu jau neviens nedēļu neēdīs tikai griķus ar piedevām, nepārtraucot trenēties. 1 no puišiem uzreiz pateica, ka ēdīs arī visu ko citu, vienīgi ēdienkartē iekļaus griķus, nevis, piemēram, kartupeļus. Neliels spoileris - viņš pazaudēja procentuāli visvairāk kilogramu.

Par metodēm. Griķi + dārzeņi garšai, tēja, kafija. Man gan maltīte pamatā bija aptuveni 1:1 griķi ar dārzeņiem, gan sautētiem, gan svaigiem. Pagatavošanas veids - jebkāds, neesam raw-food piekritēji, bet var arī apliet un noturēt nakti ūdenī. Pamēģināju - ēdami, tomēr es pēc tam viņus vēl uzvārīju, man patīk silts ēdiens. Dārzeņi - izmantoju sīpolus, ķiplokus, tomātus, cukini, ķirbi, kāpostu, burkānus - dārzeņus, kuros nav īpaši daudz cukura. Tomēr cukuru velobraukšanas un skriešanas dēļ vajag, to izjutām uz šosejas. Trešdien, skatoties filmu apēdām pa pus-avokado, nedēļas laikā 5 āboli. Tika apēsts 1.1kg griķu, pēdējā porcija vēl stāv ledusskapī. Pagatavošana - patiešām dažādi, vārīju arī griķu-kāpostu-sīpolu zupu. Šī NEBIJA populārākā internetā atrodamā griķu diēta, kurā atļauts ēst griķus un kefīru, ar variācijām.
( ..un diezgan gari par visu pārējo )

līdzsvars ir aizgājis pa pieskari. nogurums. es, protams, pārspīlēju, bet visu sašķobīja 2 notikumi - iepriekš minētais fail komandas sakarā, kā arī tas, ka nu es no visas kompānijas esmu palikusi vienīgā, kura izturējusi griķus, griķus, griķus. jopcik, kā var "apēdu bulciņas, jo nezināju, ko ar viņām darīt" [sāksim ar to, ka nevajadzēja pirkt]. pff...
tātad - nogurums. neliela apātija. fiziski nedaudz neturos uz kājām, bet tas arī nekārtīgā miega režīma dēļ. bet viss kārtībā, pamatā es jūtos labi [atbilstoši normai/tā, kā man vajadzētu pie šādas ēdienkartes justies]
dzeru tējas, daudz un dažādas. zaļā tēja + citrons + ingvers + ķimenes + kanēļa miza. garšīgi. neprasās saldu. vispār neprasās neko saldu, uz šokolādi mierīgi varu skatīties. padodiet tikai normālu ēdienu, gaļu, biezpienu. pirmdien būs nedaudz citādāk. ņemšu klāt filejas, zivis, olbaltumus, riekstus un vēl šo to.

ko darīt ar tiramisū, kas nu jau kkur top, un tiks kopīgi tiesāts rītvakar? visi tie, kas neizturēja nedēļu uz griķiem, svinēs griķu nedēļas noslēgumu. nedaudz ironiski.

nekas, rīt es braukšu. braukšu viena un izbraukšu visas sīkās dusmas laukā.

jāpieraksta. krūze zaļās tējas ar citronu, 1h/10km skrējiens gar kanālmalu, bez brokastīm, pēc tam karsta duša, smaržīgi mati, brokastīs [14:00, lol] griķīši un svaigi dārzeņi [selerijas kāts, tomāts, spinātu lapiņas un nedaudz kāposta], kafija. klausos Michael Franti playlist, un man ir ļoooooooti labi. viegli. priecīgi :) TĀDS chill.. es sāku sev patikt aizvien vairāk. spogulī un ārpus tā. ne jau tāpēc, ka esmu izturējusi griķus, ne jau tāpēc, ka ir mīnuscikturtie cm no visurienes nost.. bet tāpēc, ka.. jā, tāpēc, ka es sevi ļoti, ļoti mīlu :)
jāsāk domāt, ka griķi atstāj nopietnu ietekmi uz smadzeņu darbību... :)

man garšo ēst, tāpēc, kad internetos parādījās ziņas par to, ka UK dzīvo pavārs ar saknēm tepat LV, es atradu to viņa šovu un nočiepu torrentos. http://www.imdb.com/title/tt1134897/ , ļoti skatāma ēst gatavošana! :)

taaaaaa. beidzot ir izvārīta visa 1kg paciņa [tas nenozīmē, ka apēsta - tur ir vismaz rīt visai dienai vēl]. 1kg griķu nedēļā un dārzeņi - how cool is this? :)
braucot treniņā, secināju 2 lietas. pirmkārt - maz spēka, tas jau bija sagaidāms. otrkārt - kādus vēl batoniņus vai vēl kko - kabatā līdzi jāliek nomizots burkāns. min pedāļus un grauz. 5 dienas, un pilnīgi sajūtama dārzeņu garša, ko līdz šim es neizbaudīju pilnībā. mostas atrofējušās un nomērdētās garšas kārpiņas. jā, pica un viss pārējais ir garšīgi, nenoliegšu. bet piestūķēt ar to vēderu.. es pavisam noteikti turpmāk par to 2x pārdomāšu, pirms to darīšu. vismaz tuvākajā laikā. jūtu, ka vajag vēl vienu nedēļu bez ķīmiskiem garšas uzlabotājiem, lai man reāli garšotu šokolāde, nevis es visu tāfelīti aprītu neskatoties. un būs tā nedēļa.
nedēļas laikā iegūtās mantas - man uzdāvināja šokolādi un kakao desertu, laikam jau tāpēc, lai paskatītos, ko es darīšu. šokolādes gabaliņi rindiņā atvilknē [SEŠPADSMIT gabaliņi!], deserts ledusskapī.

puiši saka, ka svars nekrītas - man svaru nav, es šorīt izmērīju vidukļa apkārtmēru, un, ka tavu neražu, -4cm. un tas, no vienas puses, ir sliiikti. lūk, kāpēc-> lai arī vēderam ir diēta, nolēmām, ka tā nebūt nav jāievēro arī galvai. visi kopā aizgājām uz Nacionālo teātri, Kapusvētku PR. smiekliņi 2.5h garumā. BET lielākie smiekliņi un apjukums bija pusstundu pirms tramvaja atiešanas, kad tika secināts, ka bikses, ko novembrī knapi dabūju kājās, karājas kā maiss. žakete, kas smuki apņēma vidukli, karājas kā maiss. sakarā ar šo es tagad meklēju cilvēku, kas gribētu smuki pāršūt manas glaunās drēbes...

enīvei, viss joprojām ir baigi labi :)

par slikto - velo pagalam. tas pēc ziemas jau bija gaidāms, bet nu tik pagalam, ka rumba jāmaina ar steigu. kasete, ķēde.. bet vispār biju rēķinājusies ar lielākiem cipariem. nobraucām tikai 40km, es beidzos nost, kolēģis arī [man mtb ar 2.2 riepām, viņam šosejnieks, es nez, vairāk par 1cm nebija.. es gan braucu aizvējā, vai vismaz pēdējiem spēkiem mēģināju noķert aizvēju - brīžam atpaliku tā pa nopietnam]. minās grūti, spēka nav, pēc otrdienas baikiem+slēpošanas tā arī "neatbraucu", atstāju sāpošas kājas...

p.s. jā, bet piloša picas šķēle vai īsts saldējums nebūtu par skādi :) garšīgi ir, ko padarīsi :)

3 krūzes tējas, 1 krūze kafijas, 1 krūze cigoriņu kafijas. krūze=0.7l. cigoriņu kafija - nu, īstā. apgrauzdēti sakņu gabaliņi, iegāju stokmanī un samīlējos. bija jātinas ļoti ātri prom, lai pie seleriju kātiem un tomātiem grozā neielec kaut kas, kas ne tuvu neatgādina griķus..
2 āboli, daudz griķu.
dzīva un pārēdusies.
griķi ir griķi, ja reiz sola, ka tīra organismu, tad to arī dara. 4 dienas, un seja acīmredzami ir tīrāka. uz pleciem arī nekas nemetas.

paralēli segas apspraudīšanai ap mazu, mīļu, bet diemžēl temperatūrainu meitenīti, lasīju grāmatu par domāšanu, zināšanām, un tādā garā. pa 59 lappusēm izsecināju, ka es par maz lasu nopietno literatūru.
saģērbos [-7`C tas prasa īpašu pieeju], savilku ķiveri un sakārtoju lampiņu, nogāju lejā un sapratu, ka velo nebrauc. ļooooti dusmīga Daina. tā kā visas dienas laikā tika apēsti tikai 2 āboli, kāpu atpakaļ augšā un par godu neizdevušamies treniņam sarijos griķus. bet ārā TĀDS pilnmēness.. braucot pāri Akmens tiltam, mēness tikko parādījās no pamales, milzīga, oranža bumba..
daži jaunumi. dīvaini, ka mani tas neatstāj vienaldzīgu. bet ok, nevar visu man, man.. no otras puses - tas būtu bijis labs smadzeņu pārskalošanas variants. bet ko nu vairs.
atjaunoju burt`s bees hig.lūpukrāsas krājumus. šķiet, ka kamēr man kāds neiedos ar bomi pa pieri, tikmēr nelietošu neko citu. vienīgi nedaudz pārspēlēju, vajadzēja palikt arī pie tās pašas ogu smaržas. bet varbūt var pierast arī pie granātāboliem. tā varētu būt, ka stokmanī klientu konsultantes vai kā viņas tur, neuzbāžas cilvēkiem, kas nav melnā kostīmiņā ar tikko-no-frizētavas frizūru? izmisīgi meklēju kko matiem, tante staigāja garām un pat nepaskatījās. forši, ka neuzkāpa uz kājas.

ciemos bija griķu cīņubiedrs. PĀRĒDĀMIES. tik pilns vēders bez smaguma sajūtas man nav bijis nez cik ilgi. kausiņš griķu un kausiņš dārzeņu sautējuma [cukini, ķirbis, tomāts, sīpoli, ķiploki, burkāni. viss, izņemot burkānus, ar zemu cukuru]. NEREĀLI garšīgi. foršas tās diētas ;)
nav ne jausmas, kā šitā var zaudēt svaru, bet tur iekšā kaloriju ir ārkārtīgi maz. biju gaidījusi mūždien tukšu vēderu, bet - 3 dienas, un es joprojām esmu dzīva. rīt vajadzētu braukt, daudz un dikti, bet izskatās, ka aizņemta diena. ja par aizņemtību maksā, man jo labāk :)
pēc vakardienas slēpošanas un baikiem kājas dīvainas, bet uz priekšu kustos. būs labi.
noskatījāmies Perfect Getaway, nedaudz par traku. skaista, bet attiecīgie skati tādi.. naturāli. žmiedzu acis ciet. nepatīk žanrs.

pareizā recepte - no rīta ilgi gulēt, ātri iet no mājas laukā, daudz padarīt, un tad vakarā būs vienalga, ko bāzt mutē. nav jau tik traki, tos griķus ēst var, man garšo. joprojām pa reizei gribas kaut ko, kam ir specifiska garša, piemēram, vistas karbonādi. par brīnumu, negribas saldumus, tikai kaut ko "pamatīgu". nevar jau visu laiku putru un zupu ēst, kad sagribas ko reālu graužamu, ēdu kāpostus.
ar kājām nostaigāti vairāk kā 10km, 40-45min Āgenskalna Cityfitness bodybike, izmēģināju, iepatikās. nepilna stunda slēpojot Uzvaras parkā. bišķi baidījos, kā būs tūlīt pēc baikiem, bet izdzīvoju, izdzēru tēju [BEZ cukura, ja!] un aiziet :)
otrās dienas summary - viss ir forši :)

Pagaidām nav grūti, iestāstīju sev, ka vajag, tātad nedrīkst. bet biezpienmaize uz mani skatās, piemājas konditorejai durvis pavērtas, ledusskapī biezpiens ar melleņu ievārījumu.. un siermaizīti gribas. sviests kkāds. tā jau tas būs, visskarbākā cīņa ir ar gribasspēku. jātrenē. tas arī bija iemesls izaicinājuma pieņemšanai. pārējiem arī it kā iet labi, pagaidām par visu vēl smejamies.
biju slēpot, atnāca viens puisis mācīties, pirmo reizi uz slēpēm, un tā nu es ar viņu noslēpoju 5 aplīšus Uzvaras parkā, vairāk negribējās, un arī spēka nav. protams, ka tas tā griķu dēļ. jāpiebremzē ar slodzi, tā vietā ilgāki lēni treniņi.

vakar sacepu kūku, kuru jau pasen gribēju pagaršot. varbūt ne tik daudz pagaršot kā uztaisīt un pataustīt - pullapart bread, jeb maizīti, kuru nevajag griezt.
recepte te - http://willowbirdbaking.com/2011/09/18/pumpkin-spice-pull-apart-bread-with-butter-rum-glaze/ iztiku bez ruma glazūras. un šorīt vairs nebija, ko glazēt :)

es, piemēram, zinu, ka man patīk šāds laiks. sals kož degunā, zilas debesis, saulīte pa zemesvirsu staigā.. uz 5iem no rīta vispār -17 [ne kā eklēros, kad -17 bija jau vakarā]. vajag mežu. jūru. prom no pilsētas. šādā laikā jāsaģērbjas silti jo silti, jāstaigā pa mežu un jāpurina piesnigušie zari kādam uz galvas.

vakar gastronomisko izvirtību ietvaros uzcepās meduskūka. recepte šeit - http://www.draugiem.lv/user/655116/gallery/?pid=245858128 , ievērojot autortiesības, links pa taisno uz autoru, nevis uz pārglabātām bildēm. it kā garšīga, jo, kā jau citos internetos minēju, nekas ar puslitru saldā krējuma nevar sanākt negaršīgs. mīkla viegli rullējam, tāda staipīga un patīkama, iedomājos, ka ko tādu varētu likt siera kūkai apakšā, ja apniks birdināt cepumus.

naktī spēlēju šahu. patiesībā jau uz rīta pusi. zaudēju, bet nevis 5min, bet gandrīz stundu ilgā mačā. uz beigām jau biju pavisam pamodusies un cītīgi domāju 5 gājienus uz priekšu. nepatīk iesākt, kad maz vietas un daudz kauliņu.