.visi mazi dzīvnieciņi pušķīti sien astītē

Jaunākais

21.12.12 01:39

.nez, komēta laikam nenāks..

UPD .pēc visa, kas šodien bijis, būtu bijis labāk, ja būtu viņš arī pienācis. patiešām.
Tags:

18.12.12 17:31

.deguns noberzts sarkans un nelietojams, pirksti atsaluši un negribas atkāpties tālāk par pāris metriem no iekurinātās krāsns, ārā viss slapjš un nejauks, atprasījos šodien no darba, saprotot, ka tāpat no manis būs tikai slapja, asaraina un šņaukājoša peļķīte. viss taisni kā viņiem te ar visām lieliskajām grimasēm - vat a vanderful vōrld, da nu jā, kā tad - http://www.youtube.com/watch?v=OtsXjHk2ZsI

18.12.12 05:17 - .cirslīšstāsti vēl no novembra:

# divi cirslīši uz ceļa satikās un brīnījās
vēlā novembra novakarē cirslītis ripinās mājās cauri parkam. pretīnācēja tāda pazīstama rādās, bijusī kursabiedre tak, māj un smaida, cirslītis nobremzē un ar jautājumu "kā klājas" pagriežas pret nācēju. un tad viens otrā apjukuši veras divi cirslīši, kuriem abiem vienlaikus licies, ka sastapuši sen neredzētus paziņas.

# cirslītis un kīnō
cirslītis iet uz studentfilmām kīnō. kavē, protams. sarunātā līdznācēja ziņo, ka jau atrodas iekš kīnō, viss tikko sācies. cirslītis uzjoņo pa trepēm, zāle tumsā, uz ekrāna jau kaut kas ņirbinās. aizelsies cirslītis atkrīt krēslā un veras apkārt, mēģinot tumsā sablenzt kolēģi. secina, ka viņa laikam sēž kaut kur priekšpusē, sūta piktu sms, lai tak pamāj, kur meklēt. atbildes nava. ka ne - ne, cirslītis atmet ar roku, pievēršas ekrānam. tur kaut kas krievu mēlē, nu internacionāli mums tie studenti, nodomā cirslītis. bet pēc brīža sāk aizdomīgi apsvērt, ka publikas gan tā pamazāk šoreiz. un tad viņam piepeši ataust, ka šamā kīnōteātrī jau nu rādīja gan pirms nedēļās vienu studentkīnō, bet ka šīvakara seansi ir akurāt citā iestādījumā, pāris kvartālu tālāk. kā ienācis neviena neaizkavēts, tā arī kaunīgi aizcilpo cirslītis tālāk uz īsto iestādījumu.

21.11.12 09:14

.laba, laiska pēcvīna, pēckīnō sajūta.
un pat maķenīt miega ir ticis.
pasaules gals tieši pēc mēneša.
bet skate un sesija diemžēl mazliet pirms tam.

20.11.12 12:04

.intensīvi bastoju visu, kas nepadodas, spītējot tam, ka tas nekādi neveicina padošanos.
turklāt tas ir agri. un rīta agrums noteikti ir iemesls, kāpēc nepadodas, vai ne?
nesen mani apmulsināja rādiō paziņojot, ka kaut-kas-tur notiks vienpadsmitos dienā. kādā pasaulē acīmredzot pastāv šāds vārdu salikums.
bezmiegs-māksla-zobārsts-jimkīnō
šodiena solās būt drebelīgi aizraujoša

19.11.12 14:48

.zeķes sandalēs ir briesmīgi, bet vismaz klišejiski vīrietiski (nejaukt ar vīrišķīgi),
tur var nopūsties, pukstēt, pieciest vai nepieciest.
bet, kas no tiesas ir briesmīgi, ja vīrietis uzvedas bābiski, to nekas nekompensē

27.9.12 05:21 - .māsas krāsas un brālīši

.pasmējām ar mammu, ka viņa bijusi progresīva jau 80tajos - noadīja krustdēlam cepurīti un zeķes košā apelsīnkrāsā, jo negribēja tipisko zilo vai sarkano, un pad-laikā jau arī dzijas izvēle bija kāda bija. bet viņas draudzene tak puikam to ne reizi neuzvilka - taisni krāsas pēc, jo nevīrišķīgi.
.bet skumji, skumji tas viss, šajā mazajā viduslaiku pilsētiņā. atviegloti uzelpoju, ka man pagaidām nav bērnu.

26.9.12 08:46

.rīts, rīts, miegs, miegs, šorīt jūtos viena no tiem, kas "piešuj zeķi mētelim".

4.9.12 02:14

septembris. ievads:
- atkal students, pirmo reizi ar kārtīgu apliecību, kārtīgos vāciņos (smuki, pieskaņojās kleitai un matu krāsai šodien, tfu, vakar) ar pareizi uzrakstītu un, kas nav mazsvarīgi, arī pareizi nolasītu uzvārdu, bez liekiem līdzskaņiem un garumzīmēm
- iespējas turpmākos gadus justies vai nu ļoti, ļoti vecai vai desmit gadus jaunākai, ņemot vērā studijbriežu vidējo vecumu
- vīns, daudz vīna balti pumpainās keramikas krūzītēs un daudzstundīgas sarunas par mākslu, pornogrāfiju un konservēšanu, uz jumta zem saules un lietus
- ugunīgi padzērieni
- pēdējā dārgā sab-trans biļete
- šķobīgs milzīgs pilnmēness virs forštates
ir labi.
Current Music: Nick Cave and The Bad Seeds - Opium Tea

31.8.12 11:05

.nebeidz apburt vīriešu prasme iejūtīgi novēlēt veiksmi darbā/dievpalīgu (jo uz Viņu visu nogrūst ir vēl vienkāršāk, vai ne), jūsmīgi stāvot un vērojot, kā sieviete strādā. jau kuro gadu šo unikālo parādību novēroju rudeņos, pārkrāmējot atvesto malkas kravu virzienā pagalms-pagrabs. vēl lieliskāki, protams ir tie, kas dod padomus KĀ to labāk darīt. gods kam gods, neviens nav uzmācies ar vēlēšanos palīdzēt.

17.8.12 01:48

.kamēr [info]neraate ļoti saprātīgi ir likusies uz auss (jo uz g-pilsētas autobusu jāceļas jau pēc stundām 3), es baudu, kā par vietu man blakus cīnās divi kaķazvēri. ne bez šņācieniem un pļaukām, uzvar Milka. dāmām jau piedien uzvarēt.
.pēc pirmā vakara klejojuma, bez zvaigžņu vērošanas, bet toties ar aliņiem, basām kājām gar upi, traucējot mīcīgiem upmalas pārīšiem un sikspārņiem, šorīts bija jauki vēls. ar kafiju un cūkupupām, ar saldējumu un pilsētskicēm čigānu nomalēs, skvēriņos un pie pils. piespiest sevi zīmēt un tad nespēt apstāties un gribēt vēl, iet ar bloknotu rokā un justies kā padsmitā gadsimta/pirmsfotoaparata ēras japāņu tūristam;)
.man atkal gribas daudz gribēt. liekas, ka iekšā šis tas sakārtojies un atbrīvojies maķenīt rūmes.

28.7.12 19:01

.šādās dienās es kaifoju, par mana pirmā stāva/virspagraba mūros valdošajiem 22iem.
vai es gribu izģērbties un doties laukā?

27.7.12 20:55

.4dienas fūl taim stresa, diennaktī guļot vidēji pa pusotrai stundai. un man likās, es tā vairs nemāku. laikam jau stimulē adrenalīns un azarts, pirmreiz darot lietas un cenšoties izdarīt tā, lai daudz neatšķiros no tiem, kas prasmes apslīpējuši gadiem. sajūtas apmēram kā pēc sesijas. tikai maķenīt labākas, jo tikai savam priekam, jo gribas, nevis obligāti vajag un nav arī baisās pēcskolaslaika atbildības par tikt/netikt/mājās bārsies.
.tagad vienkārši rāms pēcpagurums. divreiz izmetu pa durvīm nelaikā ciemosatnākušo jaunēkli. vienreiz nepiedienīgi agros pusvienpadsmitos, otrreiz joprojām tik pat guļošā režīmā, drusku pirms 5iem.
.nuja. īkšķi tagad.

30.6.12 05:10

.pēc dažām stundām uz darbu, bet man joprojām nomods. tik vien kā pāris stundu atplīsums ap pusnakti sanāca. par daudz vakardienas.
.ievadam tas, ka vakar vispār ārpus plāna bija jābūt darbā. tad, protams, iepriekšējās dienā sadarītais un pārdarītais atkal un atkal nebija labs un, ja šodien atkal būs kkādas jaunas fantāzijas par to, ko un kā pa jaunam, pa jaunam pārdarīt vajadzētu, man bail, ka izspruks kas ļoti necenzēts un manai dziļi kristīgajai priekšniecei, kas visus sauc par mīlulīšiem un zaķīšiem, bet izstrādina uz velna paraušanu, nokaltīs viss, kas var nokalst.
.pie visa tā vēl piekāsiens no pasūtītājas puses, kuras vēlme pēc sarežģītas izšūdinātas rotas izpaudās a la dilemmā par jostiņu iekš "maijas un paijas" - gribu sarkanu, sarkanu gribu! nē, zaļu, zaļu! nē, sarkanu! viss patīk, viss patīk, bet nē - vairs atkal nepatīk. galu galā darbs palika pie manis, labāk tā nekā nodot savu "bērnu" nelabvēlīgā ģimenē/vai kkādā pofigistiskā atviltknē pagulēšanai. latviski izsakoties, darbs un materiāls, protams, tagad ir tur, kur ir.
.mērfijam turpinot uzdarboties, izrādījās, ka riteņa problēmas nav ne tik ātri ne ik lēti risināmas, kā cerēts, ka uz darbu arī sestdiensrītā ("nu, varbūt svētdien tev sanāks brīvs") un galu galā palaidu garām telefonzvanu, kas būtu vismaz kādu jauku pasākumu piektdienā piedāvājis.
.cerams, ka nedēļas (tak vēlams nākamās ar) limits ar šo ir izsmalstīts un vēl gar katla malu izkasīts..

29.6.12 03:28 - .nē, nu kaķīši man jau, protams, ļoti patīk -

bet man tagad ir darbabiedre, kas paceļot klausuli saka "mjau!".

25.6.12 21:58

.nopirku 4 zeķu pārus neiespējamās krāsās, kaut kur taču jāievīkša tie līgonakts odu mielasta pārpalikumi..

13.6.12 22:29

.oki, man ir krējuma izstrādājums, ir siera izstrādājums. tagad, kā liecina čeks, esmu nopirkusi "zeķu izstrādājumu". nez, kā ir - šito var droši vilkt kājās?

2.4.12 12:40

.aizdomīgā mīklā ieceptu aizdomīgu cīsiņu ēšana ļoti badīgos un nepieciešamības spiestos apstākļos (tb pirms došanās dzert vīnu izstādē, kas galu galā izrādījās nemaz nebija tā vērta - tik pat labi būtu varējusi riskēt un piedzerties tukšā dūšā) reducējusies uz, saprotamu apstākļu pēc, ļoti maz-nemaz ēšanu un ļoti daudz gulēšanu vai vismaz cenšanos to darīt pēdējās pāris diennaktis. galu galā šitādas ekstrēmas izdarības no organisma puses ir novilkušas nost arī 4 kg. un ārā atkal ir ziema.

21.3.12 08:18

.un tagad man ir jautājums, kāpēc, atverot mso worda dokumentu, pie simboliem varu atrast sirpjāmuru a bet svastiku nē.. agra rīta ziņkārīgās pārdomas par vienlīdzību.

13.2.12 19:27

.mēneša lopiņa tituls tiek plašās kaimiņzemes kurmjveidīgajam virszemes susļikam vihuholam (Desmana moschata), kuram gan laikam nav nekāda piedienīga latviska vārda, jo dzīvojas viņš lielākoties pa Sarkano grāmatu (kažociņa tīkotāju un dabas piesārņojuma pēc) un šur tur pie Urālu kalniem, Volgas un Donas tuvumā, rokoties pa upju krastiem.
neskatoties uz apdraudētajiem dzīves apstākļiem, kā redzams, snīpi nenokar;)


Powered by Sviesta Ciba