.visi mazi dzīvnieciņi pušķīti sien astītē

Jaunākais

1.8.13 05:07

.pāršūšanai paredzētie svārki ar saplēstu rāvējslēdzi nostāvēja trīs gadus. jaunais nopirktais rāvējslēdzis tik pat. nu riebjas man viņus šūt. šovakar atradu, piemērījos un sapratu, ka varu pilnīgi mierīgi iespraukties arī kā ir. ņēmu un aizšuvu to caurumu ciet.
.ek, ja vēl ar mēteli, kam identiska nelaime, varētu izdarīt tā pat.. ;)

30.7.13 03:14

.vasara šogad šķiet neparasti gara.
visu laiku sajūta, ka jāsākas paniskajai beigu sajūtai, bet apdomāju - vēl vesels mēnesis.
pilsēta, kas pārsvarā, visu velk garumā.

no vajadzīgā gan arī izdarīts gauži maz.
m-pils plenērs, pēc tizlošanās zem gaujas tilta, pārvērtās fotoplenērā - vispirms, spaidot aizkaltušo ultramarīnu, dabūju to visu sejā un no sejas uz leju, cik nu vien lejāk var, iepriecinot aiz muguras stāvošo tūristu famīliju, kas blenza un blenza, un negāja prom, pēc tam, mazgājot drēbes, atlikušo laiku mālēju pa pusei apakšveļā, iepriecinot kāziniekus no tiltaugšas (re, te mums albūmiņā bildes no baznīcas, te pie turaidas rozes un re, te vēl kkādi puspliki trakie zem tilta).


28.7.13 11:51

.izvilku sevi aiz bizes no gultas. tagad jātiek līdz tai mangaļsalai.


upd. pēc

.bija pat tīri jauki. spiešanās busā jau, protams, neizpalika, bet 3 h tās nebija un pēdējo gabalu tāpat nocilpojām kājām, jaušot, ka tas būs krietni ātrāk. lielāka trauma bija ieraudzīt manu nomaļo piknikkaktu tik ļaužu apsēstu;D
redzējām pāris pēdējos mastus, nopeldējos zaļajā zupā - pēc temperatūras, krāsas un konsistences spriežot, un bez īpašiem ekscesiem tikām mājās.

12.7.13 02:30

.un neviens tā arī neuzzināja, kāda īsteni ir  jaudīga tehnika.

2.7.13 05:36

"Bet lielākoties viss bija labi un vasara – viena vienīga bauda. Pelle jau sāka baiļoties par to briesmīgo dienu, kad viņiem būs jābrauc atpakaļ uz pilsētu. Viņam bija veca matu suka ar tikpat daudziem zobiem, cik vasarai dienu. Katru rītu viņš izlauza vienu zobu un sadrūmis vēroja, ka zobu rinda saplok.

Kādu rītu, ieturot brokastis, Melkers ieraudzīja Pelles suku, paņēma to un aizsvieda projām. Raizēties par nākamajām dienām esot kļūda, viņš sacīja. Jābauda pašreizējā diena. Saulainie rīti, kāds, piemēram, esot šodien, tad dzīve būšot laimīga, tā domāja Melkers. Iedomājieties tikai – iziet kailām kājām ārā, just zāli, noskaloties pie steķiem, pēc tam apsēsties pie paša krāsota dārza galda, lasīt grāmatu vai laikrakstus, dzert kafiju, kamēr apkārt čalo bērni, vairāk viņš no dzīves neprasa. Un lai Pelle neiedomājas nākt te ar kādu vecu suku. Viņš to paņēma un iesvieda mēslainē."

/A. Lindgrēne "Mēs – Sālsvārnas salas vasarnieki"/
Current Mood: jūlijs

27.6.13 13:07

.tas, ka ļauj pielabot, pārtaisīt, pietaisīt, tas, protams, labi. no vērtējumviedokļa.
morāliski atkal - graujoši. nu lab, pēdēja brīdī, bet ar azartu tapināti un patīkoši darbi.
un tā grauzīgā sajūta, zinot, ka progress ir, bet to redzu es, viņiem pie kājas, un nav labi. joprojām nav. atkārtots piegājiens, lūgtum, jaunkundz, pēc mēneša vai diviem.

24.6.13 01:05

.pirmoreiz mūžā (nepārspīlējot) 23./24. esmu g-pilsētā.
nē, nav jau nekas laupīts - saules grieži krietni nolīgoti 21ajā ar ugunīm, vaiņagiem un rāpšanos pa pils mūriem, nakts aizsegā, mutes mazgāšanu avotā un līksmu pirmo staru sagaidīšanu, miera stājā un pēc auguma, atzogot pirmo saules apspīdēto pleķīti kādam čaklam fizkultūrietim..
.bet tik pat - jokaina un maķenīt nepareiza sajūta būt te

18.6.13 15:07

.piesieta mājai un skašu darbiem. pēc mežiem, pļavām un latgales, tas šķiet klaustrofobiski.

.gribu, lai kāds man uzdāvina vai vismaz aizved uz magoņu pļaviņu, ļauj iebrist un mirkli smukumā pastāvēt..

6.6.13 17:24

.un tu kļūsi vientulīgāks gads pēc gada - biedīgi rakstīja pliekšāns
klātesmošo ļaužu skaits rūk ģeometriskās regresijās

upd. vispārīgs kopsavilkums, ne tik daudz konkrētai šodienai



upd. ļoti pēc -

bet vispār bija ļoti jauki. īsi, bet labi. mums bija pat sava antikrista lapsiņa pāris metru attālumā, tiesa, plosīja gan ne sevi, bet makšķernieku pamesto jēlo "kaut ko".

31.5.13 20:02

."katram jau gribas redzēt, kā viņa darbs izskatās ierāmēts, bet.. es labāk neteikšu, ko es domāju," bija viena no daudzajām frāzēm, ko šodien dzirdēju. neskatoties uz to, kļuva skaidrs, ka par mani viņa domā daudz ko.
"kam tad jūs viņu tagad rāmītī dāvināsiet, māmiņai? vai nesīsit uz jarmarku? (smīns) nuja, jums jau nav lietišķo bagāžas.." bija liels kārdinājums piebilst, ka mani tiešām neapgrūtina lieka bagāža un nav ieaudzināta rāmjaina aizspriedumainība pret rāmju lietojumu un ka vispār tas nemaz nav rāmītis, bet trušubūra durvtiņas ar visu eņģīti, ko stopojot no šveices atradu uz lielceļa, un kas pēc skates smuki ceļos atpakaļ uz mazmājiņas durvīm, kuras jau iepriekš greznoja kā kompozicionāls elements..

.tagad man ir neatvairāms kārdinājums nākamgad VISAS, pat vismazākās skicītes izstādīt ierāmētas - terapija, konfrontācija bailēm no rāmjiem.


.saprotams, mans lielākais grēks joprojām ir tas, ka daru visu uz savu roku, neņemot vērā padomus un tos pat neprasot, bet, cik vien iespējams, izvairoties, paļaujoties uz to, ka šajā jomā man tehniski neviens neko nevar piesiet. var strīdēties par gaumi vai ideju. lai gan domāju, ka daudz vairāk viņu kaitina nevis rezultāta nesakritība ar viņas estētisko izjūtu, bet tas, cik maz par to raizējos. protams, tas atsaucas vidēji par balli zemākā vērtējumā kā tiem, kas dara visu pareizi, toties joprojām pietiekami augstā vērtējumā, kas norāda, ka vismaz no kvalitātes viedokļa mani norakt nevar.


#maza paralēle. vakar, braucot autobusā, man piebikstīja sieviete ar, hm, dzīves svinēšanas spēcīgi skatiem vaibstiem, valdonīgi norādot, ka man zeķe uzrauta, uz to, ka attraucu, ka zinu (ikskjūz, autobusā zeķes nevilkšu nostīm un nelāpīšu arī), apmulsa, bet tad metās pamācīt, lai tak savelku kleitu zemāk, piesedzu, nedod dies, un vispār, lai beidzu "pazorīt" sevi.

20.3.13 12:32

.mierinu sevi, ka ir jau labi - nogulētās lekcijas parasti noskatos translācijā sapnītī.

16.3.13 13:12

.pirmā kaka podā latviešu kinematogrāfā, nē, nu tas patiešām ir kaut kas, ar ko ieiet vēsturē.

5.3.13 14:11 - .es eju gliemezī

.šorīt, pirms mani varmācīgi pamodināja ar telefonzvanu tā ap pulksten vieniem, man bija brīnišķīgs sirreāls sapnītis. un uz kopējā šizīgo sapnīšu fona tādi nudien ir retums.

.sākās viss ar ķemmīti īpaši bruņurupučiem (īstenībā - sākās vēl iepriekš ar visādiem dīvainiem klejojumiem pa dīvainām vietām, bet tas vairs lielu lomu nespēlēja un nav nekur tā konkrētos tēlos aizķēries), kas paredzēta ciešākas saiknes nodibināšanai ar mājdzīvnieku. pēc tam jau bija kaut kāda brīva pārplūsme terminoloģijā no bruņurupuča uz gliemezi, jo tas rādījās idejiski piemērotāks. tad lūk, ķemmējot šo kaut ko ar kaula mājokli, tiek nodibināta ciešāka saikne un pavisam reti, nu pavisam reti, tas ielaiž saimnieku savā mājoklī. kā teica diktora balss fonā, kamēr šo vēroju, - tikai uz dažām sekundēm, aizveras visas liekās ejas, tiek apslēpti orgāni un uz mirkli atveras visas pārējās. tikām es eju gliemezī/rupucī un man virs galvas ir milzīgas arkas un zilpelēki mirdzošas velves, kurā pamazām iedegas ne jau lustra, bet tāda balta ķekarveida lampa, bet tālumā, aiz apaļās telpas, vīd eju labirinti. grezni un svētsvinīgi. un tad vēl šai telpai cauri tajās pašās retajās sekundēs aizslīd viss atmiņā (joprojām gliemeža/rupuča, protams) uzkrātais, ātrā melnbaltā virknē, kā vagoniņos pa divi sasēduši kultūras, politikas un mākslas darboņi, pašaujas garām. skaisti tādam kukainim būt, domāju.

2.2.13 05:03

.kaķis laikam aptvēris, ka klīrēšanās un slēpšanās pagultē (tīri formāla gan, jo gulēt blakus viņam tīk, bet uz to vienmēr bijis īpaši jāpierunā) beidzot jāatmet, un (pirmo reizi pa 5 gadiem) jau vairākus vakarus, ieraugot, ka pošos gulēt, pats atskrien un ielec gultā. visai pārsteidzoši, zinot viņa brīvību alkstošo (dontīvntačmī) dabu. pat stingrākie principi ar gadiem izļurkājas tātad.

21.1.13 10:38

.pēc 5dienu gavēņa pie manis atgriezies dators, internets un visa mana virtuālo mapīšu miskaste, ko lieliskajam jānim izdevās savest kārtībā. bet datoriķi taču ir viena īpatnēja suga, izskatās, ka viņu runasprasme pielāgojas darbam - es laikam reizes 3 pārjautāju katru teikumu, ne terminoloģijas pēc, bet tāpēc, ka lieliskā tempā tiek nomurmulēta vesela kaudze aprautu frāžu, kurām es vienkārši nespēju izsekot.
bet labāk, ka nevar saprast nekā, ja gadās dzirdēt kko tik nepārprotamu kā "katram tā ilga ir ielikta" (citāts no valsts radio). man jau vairums šo lielisko lietojumā parādījušamies vienskaitlinieku (baža!) liek salekties, bet nu šis.. oboj, oboj

12.1.13 22:50

.jupis! tagad, kā pastiepjos ar karoti citronkrēma virzienā, man rādās [info]neraate daiļrunīgi piesauktie sašķidrinātie cālīši

12.1.13 20:10

.pilnīgi neiespējami šitādā laikā iet laukā, ja nebūtu darba, es vispār laikam nekustētu nekur līdz pavasarim, apveltos apaļa un ripotu. vismaz silti būtu.
.izmēģināju šodien citronkrēmu sameistarot, ātri un elementāri, rezultāts ļoti skābs, svaigs un man patīk. jāpiemeistaro vēl ko saldu vai cepumveidīgu klāt, vienu pašu daudz ieķellēt nevar.

7.1.13 19:14 - #konversācija

- ti menya lyubish?
- da. no sumku neponesu!

(lokācija: v-rīga)

1.1.13 19:32

.then again - lasot par Frīdu, apstājos pie stāsta, kur Djego apvainojas un teju apraudas, ka viņa iedevusi tā mīļāko rotaļu figūriņu - tanku draugu puikam paspēlēties. Riveram tad ir ap 60.

22.12.12 18:37 - .ja tu neej pie kalniem, viņi nāk pie tevis

.šodien pamodos no tā, ka kaķis histēriski lauza sev ceļu pagultes virzienā, pa ceļam izgrūstīdams visus tai priekšā saliktos rāmjus un audeklus. pie vainas - pagalmā uzradusies sniega tehnika.
tagad aiz mana pirmā stāva loga ir jauki, lokāli himalaji - metra attālumā no loga 2 un_ciktur_aiz_komata metru augsta kaudze, no virtuves līdz guļammigas logam. pasaules nav, gaismas nebūs. igla it iz.
Powered by Sviesta Ciba