Pussprāguša galda hokejista piezīmes - Acckaite par valdes sēdi [entries|archive|friends|userinfo]
kaszczejs

[ website | Pamatblogs krieviski ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| GH skola = Politikas dumbrājos = ЖЖ - Ciba krieviski = Pasts Erudītu Līga ]

Acckaite par valdes sēdi [Aug. 29th, 2015|04:02 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[Tags|, ]

   Tā nu sanācis, ka vispārējas atklātības vietā LGHF sēdes atkal notiek konspiratīvi - slepenajā bunkurā Pildas ielā, kur drīz jau klātneesošie pie vārtiem (žogs gan jau nozagts, bet vārti vēl stāv) liks brīdinājuma zīmes: "Achtung! Partisanen!" Un ja kāds (nerādīsim ar pirkstu) grib tikt brīdināts laicīgi, tad viņam/viņai jāiemācās uzturēt normālus kontaktus ar kādu no tiem, kuru šī partizāņu banda pa reizei pieaicina savos koppasākumos. Protams, jēgas no manis tur minimāli - jo lietas tiek kārtotas aizkulisēs, un daļu no runātā es vnk nesaprotu, nezinādams, kas tiek apspriests. Nu bet tas jau ir dabiski slepenai biedrībai. Mazāk zināsi, ilgāk dzīvosi. Interesanti, vai nevēlamu zinātāju likvidācijas komisija jau izveidota?

   Pirmais, kas mani interesēja, bija kalendārā parādījusies Amatieru līga. Kā jau varēja gaidīt, ideja bija izvarota ar čupačupsu un nekāda sakara ar kādreiz plānoto Amatieru līgu tai nebūs - pat paši autori saprata, ka nosaukumu vajadzētu mainīt uz atbilstošāku, jo šajā "līgā" taisās pielaist tikai agrāk nespēlējušos mazos, saaicinot tos no "Sarauj!" tipa turnīriem. Es piedāvāju "Zvirbuļu līgu", pārējie varianti bija patosa pilni un zagti no padomju vēstures, tādi kā "Zelta ripa". Lēmumi nekādi netika pieņemti. Acīmredzami, ka es labi darīju, visu vasaru turēdams muti potenciālo dalībnieku priekšā par cerībām redzēt šosezon sacensības amatieriem un par kalendārā ievietotajām amatieru sacensībām, lai gan pusgads iepriekš - tas manās acīs ir vēlākais laiks, par ko jābūt skaidrībai. Tie daži simti cilvēku, kas daudzmaz māk spēlēt un bez vērā ņemamiem sasniegumiem piedalījušies pāris turnīros, galda hokejam joprojām nav vajadzīgi.
   Šķiet, ka viens no iemesliem ir turnīru organizatoru virtuāli sociālā impotence - sociālo tīklu neizmantošana vajadzīgo cilvēku atrašanai. ITHF saits, draugiem un feisbuks kopā ļoti daudz ko ļauj atrast, bet tad vajag arī kaut ko piedāvāt - kaut vai amatieru sacensības. Uz stipro turnīriem viņi nenāks.
   Kas ne mazāk skumīgi - nav domāts, ko ar viņiem darīt tālāk. Uz to zvirbuļlīgu taps pielaisti tikai agrāk civilizētos turnīros nespēlējušie. Labi. Ko pēc tam ar viņiem iesākt nākamajā sezonā? Ko šai sezonā darīsim ar tiem, kurus jau agrāk ievilkām Rīgas kausā? Atbilde ir - a mums po, kas tie tādi un ko viņi domā. Trīs četrus esam paņēmuši trenēt, citus ignorējam. Turnīru priekš viņiem nav un nebūs, un mēs neesam atbildīgi par tiem, ko esam pieradinājuši. Rezultāts - sarūgtinājums mūsu cilvēkresursos, kuri, es atgādināšu, ir ierobežoti un mums vajadzētu cilvēkus ekonomēt, nevis izmest pēc vienreizējas lietošanas. Ja mēs pametam bērnus uz vairākiem mēnešiem (nemaz jau nerunājot par gadiem), viņi pa to laiku atrod sev citas nodarbes.
   Vēl viena paskumja ideja bija - lai šos amatieru turnīrus novadītu vadošie spēlētāji, kuriem piegriezies spēlēt ar visādiem nīkuļiem apakšgrupās un tai laikā viņi labāk trenkās sīkos. Tendence ir saprotama - no augšas un apakšas izmisīgi mēģina izveidoties pastāvīgas līgas, no kurām mēs savulaik atteicāmies nestabilās dalības dēļ. Iespējams, ka tā būtu arī labāk, bet tas ir diskutējams jautājums (sk. pielikumu, kā mēs varētu organizēt sacensības pa līgām bez sadalīšanas pa apakšgrupām sākumā). Bet zaudēt iespēju spēlēt ar labākajiem priekš apakšstāvu iemītniekiem tomēr ir nepatīkami, lai gan mani personiski tas praktiski neskar - es ar tiem stiprākajiem izgājušsezon dabūju spēlēt biežāk kā pieci stabili augstienes spēlmaņi kopā :)

   Tika minēts par izlases (ne)būšanām, lai radītu skaidrību iepriekš. Radīta tika tikai vēl lielāka neskaidrība. Piemēram, pagājušā sezona radīja problēmu - punkti speckategoriju turnīros ietekmēja atlasi citām kategorijām. Vieni ļaudis dabūja papildpunktus junioros, citi, tādi nebūdami, tos dabūt nevarēja... Es iestājos par to, lai turpmāk šādi punkti svešās kategorijās netiktu skaitīti, no citām domām atzīmēšu pazeminošus koeficientus un prātojumus par to, ka gan jau federācijas galavārds pēc sezonas izglābšot no netaisnības. Lēmuma kā tāda atkal nebija, bija tikai "konsensuss" par to, ka kaut kas jāizlemj. Jā, smejieties, smejieties. Man ir tādas nešķīstas aizdomas, ka galā to visu izlems viens cilvēks (nerādīsim ar pirkstu...) un pārējiem valdiniekiem uz to laiku jau būs pofig.
   Tāpat tika izstrādāts konsensuss, ka kaut kas jāizlemj par to, ko un kam mēs apmaksājam izlases braucienā, citādi šoreiz esot bijušas papildus prasības (nerādīsim ar...). Principā uz Tallinu tiek plānots (bet netika nolemts) apmaksāt ceļu un viesnīcu, vēl kaut ko - tikai ja būs dahrena naudas. Man gan radās doma, ka speciālu autobusu turpu nemaz nevajag un visiem braukt vienlaikus arī nafig - 300 km no Rīgas, var teikt, piepilsēta. Bet šis mājiens tapa kolektīvi nogremdēts kā olimpisko garu noniecinošs.

   No mājieniem sēdē es nopratu, ka Ventspilī iecerētais pēcsezonas pasākums nošķīdis naudas trūkuma un savlaicīgas sadarbības trūkuma dēļ, bet tiešas informācijas man nav - jo sen nav tīrīti informācijas kanāli, un paši no sevis šie jau nestāsta. Piebildīšu, ka dalībnieku un organizatora entuziasma trūkuma dēļ nenotika arī Možajeva "Tējas kauss", un aizklapējies arī viņa saits ar GH pašmācību. Labi, ka nokopēju - šķiet, ka manis reiz aizsāktais garadarbs "kā borēt galda hokeju stulbu skolēnu galvās, ievērojot činavnieku un augstās pedagoģijas prasības" būs jāturpina, un konkurentu pūliņi vienmēr jāpārzina.

    Tomēr, kaut kas tika arī izlemts un kādēļ mūs arī sasauca. ITHF, kā parasti, nodarbojas ar matu skaldīšanu, plūcoties par visādu uiņu vai novedot līdz tās līmenim svarīgas lietas. Un nu mums bija jābalso par vairākiem jautinājumiem, divi no kuriem interesēja visvairāk Krieviju, bet pārējie tikai vadošo pasaules divdesmitnieku. Pirmie divi - par Pasaules tūres lielturnīru maksimālo skaitu vienā valstī. Mēs izvēlējāmies ierobežot to skaitu līdz 2 - krievi sev grib trīs, bet daudzi vēlas vispār vienu. Es šai gadījumā vadījos tīri no raškofobiskiem apsvērumiem - tā nav tā valsts, kuru būtu veselīgi bieži apmeklēt. Nešaubos, ka viņi spējīgi noorganizēt trīs un pat sešus turnīrus augstākā līmenī, kā estiņi Eiropas čempionātu. Bet valstī valdošā atmosfēra un no tās izrietošā spēlētāju uzvedība nerada tieksmi atbalstīt viņu pārākuma prasības.
   Trīs turnīri gan ir arī Kanādai, kas ir saprotami - viņiem tur grūti izbraukāt. Bet tikai viens Amerikai, samainīsies kaut kā.
   Pārējie punkti attiecās uz Pasaules tūres turnīru punktu skaitīšanu, kura visiem bija pie kājas. Izņemot Caicu. Manuprāt, ja viņš būtu izklāstījis iepriekš publikai, kas un kā, tad nebūtu par ko runāt - kā viņam liksies ērtāk, tā mēs balsosim. Bet mums jau pieņemta citāda tehnika, kas neparedz iepriekšēju apdomāšanu un vairāk atgādina loteriju. Valsts vēlēšanu veidā tas būtu nostādīt pie balsošanas urnām bez iepriekšējas informācijas, tikai izsniegt lapiņas ar nepazīstamiem partiju nosaukumiem un ļaudīm. Mani ieteikumi izvirzīt aktuālas domas sabiedriskai apdiršanai joprojām neatrod dzirdīgas ausis.

   Un vispār informācijas dienests mums atrodas sabrukuma stāvoklī. Pa visu vasaru tikai Zariņš atrada ko teikt. Kāpēc Ventspilī var, bet citur nekā? Pat Inčukalna vasaras turnīru NEVIENS no tā 24 dalībniekiem neatrada laiku kaut kā nokomentēt saitā, un tikai pēc pāris nedēļām kāds atrada laiku ielikt statistiku. Labi, rezultāti liek domāt, ka tur vinnēja nevis labākie, bet karstumizturīgākie, bet tas nav iemesls likt visiem interesentiem kas vasarā atrod mūsu saitu, domāt - nu, šitie āksti nav par pilnu ņemami, visu vasaru ne tikai turnīri nenotiek, bet pat pateikt neko nespēj. Nekādu nākotnes plānu, nekādu pārdomu tekstu... Pārdomu teksti, starp citu, vispār ir mūsu viscaurākais caurums, kamēr pie krieviem tādu netrūkst. Viņiem ko, smadzeņu vairāk?

   Visādi nieki
   * Jēkabpils kausus nāksies vēl bišķi pagaidīt, korķi Rīgā nepieļāva tos paspēt savākt. (Es ieminējos, ka kāds rīdzinieks - ķipa es - to varētu vieglāk izdarīt, bet Sandis atmeta ar roku - viņam vēl ne reizi vien uz Rīgu jābrauc, gan paņems.)
  * Man sēdes laikā tā vien likās, ka Jēkabpils uzstāda neparasti lielas prasības vai dara to pārāk vēlu un tas dažus kaitina. Bet tas ir tikai personiskais iespaids.
  * Tiek plānots autobuss no Rīgas uz Jēkabpili, 5 eiro par turp-atpakaļ. (Sīkāk sk. saitā pie reģistrācijas, lai gan vārds "reģistrācija" tur tiek velti valkāts tik bieži, ka mazāk pieredzējis cilvēks nevar saprast, uz ko tas attiecas.) Cerības, ka tādēļ tauta skatīsies finālu, nevis pa to laiku ies piedzerties, man šķiet panaivas.
  * Čupa-čupsu loterijā no iespējamām prīzēm bērni aktīvi izvēlas galda hokeju. Pilnīgi dabiski, jāteic - pārējās derīgas tikai specifiskiem fanātiķiem.
  * Uz plānoto skolu turnīru 28. novembrī reklāmas kampaņa atkal būs agresīva.
  * Kā vienmēr, es biju pret loga aizvēršanu lietus dēļ. Un tas bija mans galvenais balsojums, kā arī vienīgais paša interesēs. Tā sanācis, ka mans organisms labi jūtas tikai pie 100% gaisa mitruma un temperatūras starp 0 un +20.
  * Visus mūsu publiskos materiālus pirms iespiešanas vajadzētu parādīt man kaut vai kļūdu labošanai. Nedomāju, ka būtu tas labākais valodas pārzinātājs starp esošajiem, bet mans raksturs padara mani par labāko svešu kļūdu ķērēju :)

   Bildēt man bija slinkums, tālab tikai protokola pēc. Citi aizmirst ierasties, citi ieslēguši pohrenizatorus, toties pie mums atkūlās Mikus, uz brīdi izrāvies no savas galvenā demogrāfijas stutētāja lomas.

 photo seede270815_zpstxqw1qp3.jpg

   Pielikumā: kā aizvadīt sezonu pa līgām.

   Līgas pirms sezonas tiek formētas pēc starptautiskā reitinga, neiekļaujot to turnīru rezultātus, kuros ir ierobežota dalība (junioru u.tml. turnīri, PČ un EČ, komandu sacensības). Pa līgām tiek spēlēts tikai Latvijas kausa turnīros.
   Līgas ieradušos spēlētāju daudzums nav stingri noteikts. Pirmajā (augstākajā) līgā ietilpst 30 labākie Latvijas spēlētāji pēc reitinga, otrajā - 40, trešajā - 50. Spēlē tik daudz no viņiem, cik ir ieradušies. Ārzemnieki tiek pievienoti attiecīgai līgai saskaņā ar viņu reitingu. Ceturtā līga ar neierobežotu dalībnieku skaitu sastāv no vietējām sacensībām, kas var notikt vai nenotikt vienlaicīgi ar lielajiem turnīriem (t.i. es te atkal cenšos izspiest kaut ko amatieru līgai līdzīgu). Ja ieradušies spēlētāji, kuru reitings ir zems nepietiekoša turnīru skaita dēļ, tad tiesnešu komitejas vienprātīga lēmuma gadījumā viņus var pielaist spēlēt tajā līgā, kura atbilst viņu vidējam reitingam spēlētajos turnīros, vai trešajā līgā.
   Riņķu skaits līgās tiek pielāgots dalībnieku skaitam. Ja II-III līgā spēļu ir mazāk par 30, līgas dalībnieki spēlē otro riņķi vai nu pilnībā, vai sadaloties pa 2-3 grupām pēc parādītā rezultāta, orientējoties uz vēlamām 40 spēlēm katram.
   Pēc līgām labākie un vājākie četri izspēlē starplīgu pleiofus.
   Pārejas starp līgām notiek divreiz - sezonas vidū un pēc tās. Sezonas vidū 5 labākie no katras zemākās līgas pēc rezultātiem šīs pirmās pussezonas laikā nomaina 5 no katras augstākās. Pēc sezonas līgas atkal veidojas saskaņā ar ITHF reitingu. Ceturtās līgas spēlētāji nomaina trešos atbilstoši savu apakšlīgu daudzumam.
linkpost comment

Comments:
[User Picture]
From:[info]kv
Date:September 1st, 2015 - 01:11 am
(Link)
1) Par vasaras turnīru: mani mazliet pārsteidz tava pastiprinātā interese par šo turnīru, ņemot vērā to, ka pirmkārt jau pats esi bijis dažus iepriekšējos gadus uz to, līdz ar to arī savā galvā balstoties uz iepriekšējo pieredzi, izsecināt, kas tur apmēram notika un kā tas izskatījās (par 80-90% bija kā parasti), Turklāt šis nebija ne oficiāls Latvijas reitinga, ne arī pārāk plaši apmeklēts turnīrs, tādēļ piem. es, neņemot vērā, ka man pat šoreiz, kā jau vasarā, bija brīvs laiks, īsti necentos veltīt šim turnīram šeit atsevišķu rakstu. Taču, apmierinot tavu nerimstošo ziņkāri, šeit izstāstīšu dažos vārdos, kas tur notika: turnīrā piedalījās mazliet vairāk par 20 dalībniekiem, S. Kalniņš (beidzot!) "nolika" mūs ēnā (nevis kā citus gadus lika cepties uz asfalta un saulē uz baltajām virsmām dedzināt savas acis Inčukalna pamatskolas priekšā), sākumā visi izspēlēja apli (katrs ar katru). No stipro gala turnīrā piedalījās Mat. Saulītis, S.K.Lagzdiņš, visi stiprākie Ventspilnieki, R. Miglinieks un, protams, pats Inčukalna kluba vadītājs un sacensību organiztaors. Taču principā gandrīz katrs varēja uzvarēt katru, arī es paņēmu pietiekami daudz punktu no augstāk izsētajiem spēlētājiem, taču diemžēl (kā parasti) arī zaudēju pietiekami daudz no sava līmeņa un mazliet zemāk izsētajiem, kādēl netiku top 8. Tajā spēlēja S.K.L (kurš kā parasti sacensību laikā žēlojās, ka viņam "neiet", taču beigās vinnēja apli), Mat. Saulītis, R. Miglinieks, A Žernovojs, S. Kalniņš, E. Kaņeps, E. Ēdelis un (laikam lielākais pārsteigums) J. Karlovskis. 1/2finālā, kā jau to apmēram varēja paredzēt, spēlēja S.K.L, Mat. Saulītis, R. Miglinieks un E. Kaņeps. Finālā Mat. Saulītis neļāva mazajam Raivītim (kurā beidzot no visiem jaunajiem es tiešām redzu reālu Caica un Sīļa sekotāju, ja vien viņu "neaprīs" kādi citi sporta veidi vai aktivitātes) beidzot vinnēt savu pirmo (kaut cik) nopietno turnīru, 3. vietu izcīnīja S.K.L., uzvarētāji saņēma kausus un balvas (limonādes un banānus) un aizskrēja pa mājām vai uz vilcienu.
2) par amatieru turnīru tev pilnībā piekrītu: šādā formātā tā ideja tiek pamatīgi "sačakarēta" un tiešām pat nav jēgas šādam nosaukumam. Arī skolēni var būt amatieri, taču daudzi amatieri vairs nav (un nemaz nevar būt) skolēni, tāpat kā daudzi skolēni nebūt vairs nav uzskatāmi par amatieriem. Diemžēl mūsu federācijas galvenais (un) funkcionārs uzskata, ka jaunus, perspektīvus un GH paliekošus dalībniekus mēs varam piesaistīt tikai no skolēniem (resp. junioriem), tādēļ konsekventi uzskata, ka prakstiski visas mūsu "mārketinga" aktivitātes būtu jāvērš galvenokārt un gandrīz vienīgi uz šo grupu. To es sapratu jau pirms 4 gadiem, kad toreiz viņam izdevīgā brīdi ieminējos par savu sapņu ideju organizēt skolēnu čempionātam analogu vai līdzīgu turnīru starp Latvijas universitātēm (resp. studentiem), kuru viņš uzreiz noraidīja, jo redz studenti nebūšot paliekoši GH, mums vajag piesaistīt tādus, kas regulāri nāks uz turnīriem un tādēļ jākoncentrējoties uz skolēniem. Acīmredzot nav ievērojis, ka pieteikami daudzi un cienījamus rezultātus parādoši pieauguši cilvēki ir ienākuši un palikuši GH arī pēdējos gados (piem. R. Īša (izlases spēlētājs!!!), G.Buls)...
3)par pēdējo daļu: vismaz lielajos turnīros līgas tomēr būtu jānosaka (kā iepriekš) pēc apakšgrupām (un to rezultātiem), vienīgais uz turnīru reģistrējušamies labākajiem piem. 8 spēlētājiem pēc pasaules reitinga varētu piešķirt automātiskas "wild card" uz 1. līgu