And I want to get it.


Bet vispār man ir 15 minūtes līdz 12tiem un es nolēmu, ka tomēr vēlos mazliet noteiktāk pavadī savu laiku.
Tā ar mērķtiecību. Kaut ko vēlos, kaut ko gribu sasniegt - to arī daru. Jā, diemžēl sarežģītākā daļa ir tajā, ka nezinu protams, kas ir tas ko vēlos.

Labi, sāksim ar Līvas iedvesmojošo sevis mīlestību. [vai arī sākt apsolūti pretēji un stiept tuneli. hmm..]

• Labi, bet varu saņemties un ēst kaut cik veselīgāk;

• tad kad būs palicis vēlāk noderēs arī skriešana, lai beidzot spēju morāli savākties;

• istabas sakārtošana varētu būt vēl viens deinas solis, tam gan īsti jēgu neredzu.

• klavieres?

nezinu, nezinu. bet pretošos karstuma izraisītajam panīkuma garstāvoklim

• jā, kā vēl viens posms ietilptu samest domas dienasgrāmatā, lai tur kāds augstāks spēks ko sakārto.

• un palasīšu. pabeigšu tiltu, lai varu ķērties klāt katrīnas mīlas meistaram. Ak tolteku gudrības. kāds man iesakiet kādu tiešām vērtīgu lasāmvielu!

Intresanti, ka man nav talāka dzīves mērķa, kā dzīvot vismaz veselīgi? Rūpējies par sevi un iemācīsies rūpēties par citiem. Kāda viņiem citiem vispār var te būt daļa starp to,kas notiek, lielākā daļa to cilvēku pēc atestātu saņemšanas nav daļa no manas mozaīkas. :)




labi, tagad kelogsi ar bīstamajām, un tad gan ķeršos nopietnībai klāt.

tātad esmu karstumā nelietojama.
visas dienas garumā tā arī neko sakarīgu neesmu izdarījusi.
man nopietni ir šausmīgs haoss iekšējs.
un man patiešām ļoti vajag kādu no jums, draugiem - murmuļiem, kas var ar mani parunāt un palīdzēt tikt galā. protams, esmu jau pašpietiekama, pati gudra un viss pārējais (kā jau mēs visi) , bet kādu situāciju dēļ tad tie šmurguļi draugi vispār ir vajadzīgi, ja ne tad, kad netiec ar sevi galā?


aizvediet mani uz Liepājas jūrmalu vakarā un paslēpiet mani, kad šeit ieradīsies kas cits.

galvenais pati atceries, kādas durvis gribi vērt, un kādas atslēgas Tev dzīvē jāmeklē

Sasmējos, kad ieraudzīju faktu - Rīgas strīdpuika arī ir Zivs.
Līdzību karuselis ar mazliet dezorganizētības piegaršu.
Kāpēc mani pārņem sajūta, ka tas kā raugos uz viņa darbībām un vārdiem ir tas, kā cits vērtē mani mūsu diskusijās.

Labi, vienalga.
Krāsošu savu dzīvi kā vēlos.

nedēļas nogale pa rubli.
krustmeitas kvalifikācijas darba ballīte, nākamās dienas atpūta viņas "Brūnu kempingā, tad "Regejs un kleitās nodejotas netīras kailās pēdas.
Rīta runas, intelektuālā terora strīdi, un pelde brīdī, kad citiem rīts jau sākas, kamēr mums noslēdzas tikai iepriekšējais vakars.
Kartupeļi frī un nelegāls skrējiens pa futbollaukumu brokastīs.
un nākamā diena svētdienas svinēšana, ceļš uz Aizputi un neplānota braukāšana ar kaijakiem


Ehh. kāpēc tiem determinated, mērķtiecīgi pašiedomāti intulektuālie spēlmaņi vienmēr tik viegli panesās uz intulektuālām pretdebatētājām, kuras uzvedas kā mākslinieciskās trako rīcību pasaules mīlētājas.

es neklausīšos, neklausīšos tagad par zemeņplāniem nākotnē.
nē.
nē.

es neiesaistīšos, lai nebūtu jāpauž savs viedoklis, lai nebūtu jāstrīdās.




labāk ar māsām noskatīšos filmu.

Un pēc tam izdomāšu ko viņiem abiem atbildēt.

Mēs pievelkam kādus noteiktus cilvēkus, vai pievelkam tādus pašus, kā pirms tam, dēļ tā, ka mūsos kāda daļa ilgojas pēc tā iepriekšējā?

es neklausīšos, neklausīšos tagad par zemeņplāniem nākotnē.
nē.
nē.

es neiesaistīšos, lai nebūtu jāpauž savs viedoklis, lai nebūtu jāstrīdās.

tikko apēsta omes olā ceptā baltmaize,
izskrēju vēl halātiņā salasīt zemenes un nu man traukā ir biezpiens ar sarkaniem akcentiem.

tālākais dienas plāns gan nav skaidrs. Jāpamodina gars dušā un tad var domāt, kā rīkoties tālāk. grāmata / zīmēt / kārtot ?

Nu vai zini - stereomood atkal piedāvā franču dziesmas un neviļus atkal prātā dauzās šī doma, ka gribu iemācīties valodu.

?Varbūt kādam ir ieteikums kā to vislabāk izdarīt?

Un cik lielā daļā vainu par to, ka nezinu ko darīšu izjūtu sabiedrības sapņa dēļ? Gribu ar mačeti doties caur Āfriku,

gribu Jūlija beigās piedalīties stopēšanas sacensībās uz Portugāli, kur atrast līdzgaitnieku?

Nezinu kāpēc man tik ļoti patīk būt vienīgai vēlu augšā, tad visa māja ir tik klusa un tukša un liekas, ka esmu viena.
Diez vai tā darīšu, kad kaut kur būšu viena - idomāšos, ka vienkārši ir ļoti vēls un pārējie guļ?

Jā, ir klāt Jūlijs.
Un, man jāatzīstas, ka es neredzu.
Es neredzu, kur tālāk un kā.

Nu pavisam. Un saviem spēkiem šķiet nespēšu atrast EVS projektu, kas sāktos pēc 2 mēnešiem. Ķeries, mazais bērns, pie ikdienas darbībām, vairāk jau nekā nav. Un varu ieskrieties ar savu 9, kaut kas pēc vidusskolas.
Svarīgāko mācību priekšmetu laikam tomēr neapguvu - es apzinos, ka jāklausās pasaulē, Viņa Tev pateiksm priekšā visu, kas Tev jāzin, .. tomēr bungādiņas smadzenēm piegādā tikai klusumu - es nespēju sadzirdēt tās lielās atklāsmes, kur man šai brīdī būtu jābūt, kura ir tā vieta, uz kurieni man jāvirzās, kas ir tas - kur no mansi būs vislielākais labums pasaulē, mana vieta? Labi, nav nepieciešamības tik drastiski - pietiktu pat ar nojausmu ko darīšu pēc 2 mēnešiem. iespēju.


Par šo tēmu ( Un, protams, ja tu to neesi vēl paguvis -  izlasi/noklausies

Steve Jobs Stanford Commencement Speech 2005

"You've got to find what you love.
And that is as true for your work as it is for your lovers.
Your work is going to fill a large part of your life, and the only way to be truly satisfied is to do what you believe is great work.
 And the only way to do great work is to love what you do.

If you haven't found it yet, keep looking.

Don't settle.

As with all matters of the heart, you'll know when you find it.

And, like any great relationship, it just gets better and better as the years roll on. So keep looking until you find it.
Don't settle."

Don't settle - gribēju šeit ko rakstīt, bet tad nomierinājos. Ļāvu aizklīst domām svešu cilvēku ierakstos.
Un vispār viss jau ir kā Gustiņš saka:

"Moments pats par sevi nav tūtā,
Piņķeris tajā, kā pats par to jūtas."


arī par viņu. Un kā es to uztveru,

Un es negribu, lai mana dzīve būtu samierināšanās.
Un negribu virspusēju kontaktu ar cilvēkiem, ko saucu par draugiem, jo viņi jau ilgu laiku šķiet pilnīgi pazuduši pasaulē, kas saucas "viss kas notiek ar mani" un kad sāc runāt tu - parādās miglainās acis un Tu jau apzinies, ka viņi ir atpakaļ savā pasaulē.

 ikviena cita dzīvē, mēs būsim tikai 2 lomas aktieri  (jāizlasa Mīlas meistars)

Un vispār ceru, ka rīt izdarīšu ko lietderīgāku. Visi būs prom,es laukos un es viena pati pa otro stāvu.
čau dzīve.

2.07.10 0:39

Vēlējos rakstīt ko citu, bet tad atklāju, cik daudz jauku lietu apkārt internetā mētājas. Tādi, kas dod cerību

Un citi, kas atgādina par apņemšanām rakstīt vēstules, vai tiešām sastapties ar tiem cilvēkiem, ar kuriem esi kopā</a>.

Šīs dienas citāts:
māsa:
          -Vispār tā grāmata ir par cilvēku pašu.
          ...bet tur apakšā rakstīts "Grāmata attiecību veidošānai"
un tad man izspruka:
           - Bet attiecības ar sevi arī jāveido. (Patiesi, ilgākās attiecības, kādas Tev jelkad būs. Un jo ilgākas attiecības, jo vairāk jāstrādā.)

Šīs dienas doma:
Lasot beigtas zemens, domāju par mūsu attieksmi par nāvi.
Kuram no mums kādas beigas ir iemesls skumt, kuri ir tie cilvēki, kam nāve atgādina to, ko ir Jādzīvo atkal. un tā pa īstam. apņemoties. un izdzīvojot. pilnvērtīgi.

Jā. un neskatoties kādas beigas tās ir, vai vispār runa ir par nāvi.



Vispār jau sākumā domāju teikt, cik dīvaini nemainīga ir tā sajūta, kad pieņemot vienu lēmumu - doties / nedoties kaut kur - tu turpini pēc tam sevi mocīt "varbūt vajadzēja tā" ?
Labi, turpinam ticēt --> un došos laukā lasīt savu grāmatu!

Prom no datora arī Tev.



 

Mazliet par turpinājumiem.
Un ko mēs no viņiem sagaidām.

Kāpēc mēs vienmēr viņus sagaidām, un ja nav - esam tadā nemierā. Vai tiešām tāpēc, ka zinam, ka varēja būt savādāk, vai tāpēc, ka mēs vēlamies - "lai notiek Mans prāts" ?

Un pat nezinu par kādiem turpinājumiem man pienāktos vairāk domāt.
Izlaidums. Skola, eksāmeni, noteiktā dzīve pabeigta.
Bet kaut kā par to turpinājumu domāju mazāk.

Un jā, pateicība no Dombrovska kkur mētājas. Nav jau slikti, par labām un teicamām sekmēm.
Kādreiz pati sev tādu uzrasktīšu, kad būšu iemācījusies sevi nečakarēt - neļaut to darīt "kādam viņam".
Pēc peldes apakšveļā izlaiduma naktī mazliet jūtams sāpošais kakls.

Vispār jāsaāk rakstīt vēstules. Un ne tikai sev. Arī citiem. Jau ievācu adreses. Gribu savu vēstuļu kasti kā Dinai. Mīlestības vēstuļu no pirmās klases tur gan nebūs, bet gan jau.

Tagad jādomā par ko domāt.
Varbūt jāpievēršas pēcizlaiduma diētai, noslogot savas smadzenes ar nebūtiskām lietām, jo nevaru ieraudzīt ko nozīmīgu? Virspusīgi domāt, virspusīgi dzīvot...? Virspusīgi griezumi sāp mazāk... tā teikt. ko mēs izvēlamies. kā mēs gatavojamies dzīvot - ko sagaidam no mūsu rīcībām ?

• Rakstīšu vēstules
• Sākšu mācīties to, ko patiesi vēlos - varbū kādu valodu / papildus anģu valodai
• Jāatrod laika turpināt padziļināt prasmes / praktizēt
  

1. ģitāra
2. klavieres
3. zīmēt

• Lasīšu labas grāmatas (aktīvi pētu Baha daiļradi  šobrīd- Tilts pāri mūžībai)
• Atradīšu laiku skriešanai - sakārtojot sevi
• Rūpēšos, ko ēdu (lai pietiekami parūpējos par visām barības grupām)
• Izskatīšos skaista - jā tā arī ir apņemšanās - nebūt vienaldzīgai pret sevi
• Atradīšu laiku būt vienkārši pie dabas. Kontakts ar viņu - visapkārtesošo.
• Vispārvērtīgs laiks ar to cilvēku, kuru tia brīdī satieku.
  

ziņošu par panākumiem.

Sestdienas rīta idille.

Piecelties un ievelties dīvānā. Pēc tējas sāpšajam kaklam uztaisu saldo, balto bērnības kafiju un skatos 4 sērijas Sex and The City.
Kaut kas neparasti meitenīgs sāk notikt.
Un pat atklāju ka man ir salīdzinoši daudz kleitu.

Diemžēl Fonteina atvēršanai jāpagaida ar slimību saistīto apstākļu dēļ, bet 1dien latviešu valodas eksāmens būs garām, 9tajā datumā aiziet vasara.
Šobrīd mazliet mācības, tīrības, tējas un šalle un tad jau varu rīkoties, lai īstenotu Bohēmas vasaru.
Solījumi sev.
Punkts.

Yes, the illness has finally got me really bad!

A saltwater nose rinse brings me back in childhood memories about summer in beach - when someone was chasing me around, and I was running and fell on my face in the sea. 

The birds are singing, I'm sick, but I have summer in my teacup. ^_^

The question for today is - how do we use our free time, when it is forced to us? Have I done a lot of useful things that I thought I would do if I had a spear time?
Well, maybe this is the only one - I understood that I really need to practise my English.
(Well, it seems that I will have time for this - this could be at least a week long period of sickness - by by dear 2 x 19 birthday party for sisters, and it seems, I wouldn't make to 3 07 too)