- - The BOLD and the beautiful

Man patīk daba un patīk vīrieši.
Žēl tikai tos kropļus, kuri ir pretdabiski.
Nezina, ko patiesībā nozīmē ģimene.


Vakar braucu tramvajā un satiku Zaķi no nometnes. Mēs nedaudz saskatījāmies, tad sakautrējušies novērsāmies. Pēc brīža tomēr sajutu vajadzību apsveicināties kārtīgi.
Pagriezos uz Zaķa pusi un viņš jau steidzās mani sveicināt: "čau, Ka..."
"Kuš!" Es steigšus piešāvu pirkstu pie lūpām un pametu acis apkārt. "Es arī esmu zaķis". Tā mēs brīdi braucām abi kā kādas slepenas biedrības biedri, bažīgi par manu likteni.
Pēkšņi aptvēru, ka es kavēju, bet tramvajs tikai brauc un brauc. Un es pat nezinu, kur man jākāpj ārā.
"Vai šis tramvajs pietur pie Vidzemes tirga?" Es mākslotā nevērībā piemetos krēslā pretī 10-11 gadus vecajam zēnam, ar kuru esam draugi no vasaras nometnēm.
"Jā" atbild Zaķis un domīgi savilcis pieri uz pirkstiem skaita pieturas. "Vēl trīs pieturas. Tev jāizkāpj nākamajā pēc baznīcas."
"Paldies, Tev! " Es atviegloti nopūšos. Nervozi pieliekusies tuvāk nočukstu "Tā ir ļoti svarīga informācija" un tad vēl steigšus atskatījusies pāri plecam ar vājprātā ieplestām acīm "Priekš Zaķiem, protams!".