Da buģet ļubovj
Nov. 4th, 2009 | 11:43 pm
From:: kashadura
Uj. Slavatebegospoģi.
Atkal nezinu no kura gala sākt. Skrienu, skrienu. Beidzot apsēdos.
Man tagat ir tāds priekšmets (mācību), kuru sauc Bibliodrāma- tas ir kaut kas pa vidu starp anonīmajiem alkoholiķiem ( legendum kristiešiem), teātra pulciņu un grupu terapiju. Ir ļoti jauki, lai arī, protams, tādam snobam kā man grūti ierakstīties.
Vikings šodien bija īsts glābējs. Tad, kad man Timotiņš vairs nespēja izturēt hiperkomunikāciju un gribēja pagulēt,...
Nu un tagad es stāstīšu visu tādā vienā lielā putā, jo manai galvai vairs nav spēka sistematizēt šo visu.
... un tad viņš gribēja gulēt un ēst un mēs izgājām no lekcijas. Nebija kur palikt, jo teologu atpūtas telpā bija ieviesusies histēriska kristiete ar spiedzīgu balsi, kura visu laiku neatstājas un grib runāt par svētā gara klātbūtni/prombūtni, vai šķībi dziedāt. Timotiņš ļoti jūt tādas nejēdzīgas vibrācijas un tā kā viņš ir tāds kārtīgs vīrs, tad viņam tādas muļķības nepatīk. Mēs tad aizgājām uz ēdnīcu un es uztraucos, jo man visas mantas palika tajā bibliodrāmas lekcijā un pat lakats, tā, ka nācās barot mazuli bez jelkāda aizsega un visi varēja aplūkot manas bālganās bagātības. Bet mēs neklausījāmies uz neko un domājām viens par otru un Timotiņš tad aizmiga un drīz jau bija klāt Vikings-glābējs, iedeva man maizītes un auklēja guļošo mazuli. Dekanātā viņu pirms tam pieskatīja guļošu jau kādu brītiņu laipnās sievietes. Tā brūnā, jaukā (Astra) un juriste mazliet. Vienvārdsakot- man tādi draugi&radi- vnk super.
taga man uz to bibliodrāmu jāiet divas nedēļas no pusčetriem līdz astoņiem nezin. A es biju Jēzus un mēs nopludinājām griestus kaimiņiem atkal, bet izrādās, ka ne un nezin kā mammai būs tagad un Kasparu no rīta līdz naktij izkalpina divos darbos, (Šefi pat savā starpā izskaidrojas, ka viņš par daudz laika pie otra pavadot. Tik es tur vēl varētu pa vidu vēl iemesties.) kuros nevienā viņam nemaksā.
Vispārībā jau es esmu biš pagaudotāja tagad, bet vajag jau nolaist tvaiku, tā sacīt.
Galvenās lietas ir pat vairāk kā kārtībā. Un ja man jāizvēlas- vai nu man dzīvē nav naudas un visu laiku sujeta sujet&bardaks, bet nav tādu draugu un radu un mīlas, tad es, protams, izvēlos draugus un radus un mīlas un viss pārējais ir pupu mizas.
Un jūs ziniet- ir arī tādi cilvēki, kurus es pat nepazīstu un kuri par mani ir parūpējušies tad, kad nav gājis nemaz labi. Un kad es iedomājos, ka pasaulē nav taisnības, tad es to atceros un jūtos aizkustināta.
Atkal nezinu no kura gala sākt. Skrienu, skrienu. Beidzot apsēdos.
Man tagat ir tāds priekšmets (mācību), kuru sauc Bibliodrāma- tas ir kaut kas pa vidu starp anonīmajiem alkoholiķiem ( legendum kristiešiem), teātra pulciņu un grupu terapiju. Ir ļoti jauki, lai arī, protams, tādam snobam kā man grūti ierakstīties.
Vikings šodien bija īsts glābējs. Tad, kad man Timotiņš vairs nespēja izturēt hiperkomunikāciju un gribēja pagulēt,...
Nu un tagad es stāstīšu visu tādā vienā lielā putā, jo manai galvai vairs nav spēka sistematizēt šo visu.
... un tad viņš gribēja gulēt un ēst un mēs izgājām no lekcijas. Nebija kur palikt, jo teologu atpūtas telpā bija ieviesusies histēriska kristiete ar spiedzīgu balsi, kura visu laiku neatstājas un grib runāt par svētā gara klātbūtni/prombūtni, vai šķībi dziedāt. Timotiņš ļoti jūt tādas nejēdzīgas vibrācijas un tā kā viņš ir tāds kārtīgs vīrs, tad viņam tādas muļķības nepatīk. Mēs tad aizgājām uz ēdnīcu un es uztraucos, jo man visas mantas palika tajā bibliodrāmas lekcijā un pat lakats, tā, ka nācās barot mazuli bez jelkāda aizsega un visi varēja aplūkot manas bālganās bagātības. Bet mēs neklausījāmies uz neko un domājām viens par otru un Timotiņš tad aizmiga un drīz jau bija klāt Vikings-glābējs, iedeva man maizītes un auklēja guļošo mazuli. Dekanātā viņu pirms tam pieskatīja guļošu jau kādu brītiņu laipnās sievietes. Tā brūnā, jaukā (Astra) un juriste mazliet. Vienvārdsakot- man tādi draugi&radi- vnk super.
taga man uz to bibliodrāmu jāiet divas nedēļas no pusčetriem līdz astoņiem nezin. A es biju Jēzus un mēs nopludinājām griestus kaimiņiem atkal, bet izrādās, ka ne un nezin kā mammai būs tagad un Kasparu no rīta līdz naktij izkalpina divos darbos, (Šefi pat savā starpā izskaidrojas, ka viņš par daudz laika pie otra pavadot. Tik es tur vēl varētu pa vidu vēl iemesties.) kuros nevienā viņam nemaksā.
Vispārībā jau es esmu biš pagaudotāja tagad, bet vajag jau nolaist tvaiku, tā sacīt.
Galvenās lietas ir pat vairāk kā kārtībā. Un ja man jāizvēlas- vai nu man dzīvē nav naudas un visu laiku sujeta sujet&bardaks, bet nav tādu draugu un radu un mīlas, tad es, protams, izvēlos draugus un radus un mīlas un viss pārējais ir pupu mizas.
Un jūs ziniet- ir arī tādi cilvēki, kurus es pat nepazīstu un kuri par mani ir parūpējušies tad, kad nav gājis nemaz labi. Un kad es iedomājos, ka pasaulē nav taisnības, tad es to atceros un jūtos aizkustināta.