- - Post a comment

Piedodiet, ka sāku atkal žēloties. Manā dzīvē notiek tik daudz jaukas un brīnišķīgas lietas, bet piesēsties pie klabināšanas sagadījies tieši šībrīža sērīgajā izklājumā. Neaizgāju šodien ne uz aikido (ģimene to vairs nevar atļauties <tā pat kā gandrīz visu citu>). Protams, ka klusībā nedaudz sēroju. Tāpat arī negāju uz lekciju par sievieti islamā muslimu kafejnīcā (nu i nafig, bet gribējās) un par to visu daudz netarkšķēju, bet stoiski metos ābolu sulas spiešanā, pasterizēšanā, kompota taisīšanā un citādu veidu glābšanā no sapūšanas posta. San palīdzēja ar mazā Timotiņa pieskatīšanu un pat izteica vēlmi gatavot ābolu želeju, bet kad rosība pieņēma pārāk spēcīgus apgriezienus, neizturēja spiedienu un nosvīda svarīgās darīšanās. Kaspars noklāja otrās ābolmaizes virsmu ar āboliem "pareizi", kad bija izkritizējis manu klāšanas metodi, kā arī negribīgi piedalījās citos darbos, kurus viņš, protama lieta, pārzina labāk par mani. Latvian_animal ieņēma īsti mačisku pozu; pīpēja smēķus, nedaudz pabužināja zīdaini, vairākkārt pārbaudīja e-pastu un visādi citādi iztaisījās aizņemts. Kad viņu pieķēru, viņš steigšus aizdeva Kasparam 100.ls un ātri vien aiztinās pārbaudīt, vai viņa dzīvokli gadījumā nav apzaguši. Tikai Petra nesatricināma kā klints (petros- klints sengr. val)nosēdēja mizodama un griezdama ābolus līdz pašam vakaram. Nē nē. Kaspars arī te bija, bet bieži vien viņu iesūca te- aizraujošā pingponga pasaule (šai spēlītei, kurā ar kursoru dēlītis jākustina, lai atsistu bumbiņu, viņš ir gatavs atdot savas dzīves skaistākos mirkļus) te vēl kas cits un viņa integrēšana komūnijas aktivitātēs kļuva arvien sarežģītāka un nervus patērējošāka. Drīz pašrocīga, bet lēnāka darbu virzība, sķita labāka alternatīva. Nja. It kā ar to vien nepietiek, lai bišķi ieskābtu. Kad beidzot tiku galā ar lielāko daļu sagatavošanas darbu, Kaspars apvainojās, ka gandrīz visi pūstošie āboli ir sagatavoti, jo viņam tagad nebūs ko grauzt un izmantoja savu aizvainojumu kā argumentu, lai pavadītu Petru uz DIY grupas no LV darbu prezentācijas atklāšanu, uz kuru es arī biju gribējusi tikt, bet noguruma un drošības apsvērumu dēļ, nevarēju doties.
Bēbītis piemiga, trauku kaudze un notecējusī sulspiede mani jau gaidīja, bet es piesēdos pie cibas un raugi:
Kaspars zvana no DIY izstādes un saka, ka DIY vīns ir riebīga sarūgusi ābolu sula un, vispār, ir garlaicīgi. Timotiņš pamostās un man uzsmaida. San zvana un saka, ka tūdaļ būs klāt.
Nja. Jau vieglāk kļuva. Iešu, ka ieēst ābolmaizi.