Dibens, grūtniece, makdonalds, mācītājs un baļķis viņa acī!
Dec. 11th, 2008 | 12:12 am
From:: kashadura
Nu tad pa īso.
Nav laika man, diemžēl krāmēties pa cibu! Un tā vienmēr- tad kad dzīve mutuļo visvairāk un būtu ko pastāstīt- vienkārši nav laika. A pēc tam jau nestāv vairs. prātā.
Šodien biju uz JRT- latviešu stāstiem. Bija ļoti labi. Īpaši pirmais un trešais. Mēs (ar san) jau iepriekš bijām iegādājušas 2 sarkanas rozes, ko pasniegt aktieriem, taču izrādes beigās viņi tā arī visi kopā uz skatuves neuznāca. Mēs izmisumā metāmies sagaidīt pie aktieru izejas. Un tikko mēs paguvām atnākt, kad Daudziņu Vilis iznāk. Santa viņu tā kā ikdienas tērpā neatpazīst un turpina blenzt uz durvīm, a šis tūliņ aizies. Nu tad es skrienu klāt un spraužu rokā viņam rozi.
"Ak tad šitādā nozīmē..." viņš nesakarīgi nomurmina. Nu jau Santa arī sapratusi, ka viņš ir Viņš. A es nezinot kam tālāk jāseko no samulsuma saverkšķu muti tādā tūtiņā, kā tad, kad bučo omītes un pāri savam vēderam viņu vēl nobučoju mazā samulsušā dēlēna acu priekšā.
Vinvārdsakot- pārsmējāmies. Ar San. Vēlāk, protams. A Āboliņš, maita, bija jau mājās aizlaidies pēc sava stāsta.
Tā arī ar rozi rokā aizgājām "dzert tēju". Tā vismaz bija iecerēts, bet man uznāca milzīga kāre pēc slikta ēdiena (tas ar mani nenotiek bieži); kāda hotdoga, kebaba, hamburgera- nu kaut kā šitāda un mēs iestūrējām makdonaldā ar predlogu, ka vajag topēcteātra kulturālo pacēlumu sevī sekularizēt mazliet ar kādu gāzūdens šalti.
Tā Santa nolika rozi uz galda, lai nesamīcās un mēs metot uz raibo publiku antropologu cienīgus, "ticiet!mēs patiešām esam tādi paši kā jūs!" skatienus, sākām niekoties ar garšas pastiprinātājiem.
Un ko domājies, ko ne! Grūtniece Mc Donaldā jau ir kaut kas, bet mācītājs Mc Donaldā, tas jau ir par traku! Bet ko domājies, ko ne; mēs tur abi bijām; ļ. cien. Cālīša kungs un arī es.
Cālīšu Juris veikli ieslāja, pablenza uz mani ar greizu smīnu (Pag, pag! skabargu cita acī iepēta!?) un tad piekrāvis prāvu maisu ar Mc Donalda simboliku aizjoņoja.
Nu un ko viņš nodomāja, interesanti? Mēs ar Santu minējām un novērtējusi mūsu galdiņa izkārtojumu secināju;
Grūtniece- ļezbianka, randevū McDonalds?
Bēc brīža mums nācās piedzīvot apgriezto Mc Donalds M burtu. Kā tas ir? Es arī agrāk nezināju.
Līdz kāda sieviete ar sava boifrenda palīdzību to nodemonstrēja mums un vēl pāris ieinteresētiem (un neieinteresētiem)apmeklētājiem.
Bikses viņai bija noslīdējušas līdz 1/4 pakaļai, kamēr boifriends rakājās viņai pa pakaļu. Viņi abi bija atbalstījušies pret leti, kur iegādājas ēdienus, tā, ka viss skaistums bija tieši labākajā skatpunktā pret ēdājiem.
Tas notika labas 10 min, kamēr mēs tā smējāmies, ka puisis izvilka roku no dibena, paostīja un paņēmis saldējumu vafelē devās apsēsties pie galdiņa.
A par diskotēku un rimčika uzlīmēm var būt citreiz pastāstīšu!
Labnakt
Nav laika man, diemžēl krāmēties pa cibu! Un tā vienmēr- tad kad dzīve mutuļo visvairāk un būtu ko pastāstīt- vienkārši nav laika. A pēc tam jau nestāv vairs. prātā.
Šodien biju uz JRT- latviešu stāstiem. Bija ļoti labi. Īpaši pirmais un trešais. Mēs (ar san) jau iepriekš bijām iegādājušas 2 sarkanas rozes, ko pasniegt aktieriem, taču izrādes beigās viņi tā arī visi kopā uz skatuves neuznāca. Mēs izmisumā metāmies sagaidīt pie aktieru izejas. Un tikko mēs paguvām atnākt, kad Daudziņu Vilis iznāk. Santa viņu tā kā ikdienas tērpā neatpazīst un turpina blenzt uz durvīm, a šis tūliņ aizies. Nu tad es skrienu klāt un spraužu rokā viņam rozi.
"Ak tad šitādā nozīmē..." viņš nesakarīgi nomurmina. Nu jau Santa arī sapratusi, ka viņš ir Viņš. A es nezinot kam tālāk jāseko no samulsuma saverkšķu muti tādā tūtiņā, kā tad, kad bučo omītes un pāri savam vēderam viņu vēl nobučoju mazā samulsušā dēlēna acu priekšā.
Vinvārdsakot- pārsmējāmies. Ar San. Vēlāk, protams. A Āboliņš, maita, bija jau mājās aizlaidies pēc sava stāsta.
Tā arī ar rozi rokā aizgājām "dzert tēju". Tā vismaz bija iecerēts, bet man uznāca milzīga kāre pēc slikta ēdiena (tas ar mani nenotiek bieži); kāda hotdoga, kebaba, hamburgera- nu kaut kā šitāda un mēs iestūrējām makdonaldā ar predlogu, ka vajag topēcteātra kulturālo pacēlumu sevī sekularizēt mazliet ar kādu gāzūdens šalti.
Tā Santa nolika rozi uz galda, lai nesamīcās un mēs metot uz raibo publiku antropologu cienīgus, "ticiet!mēs patiešām esam tādi paši kā jūs!" skatienus, sākām niekoties ar garšas pastiprinātājiem.
Un ko domājies, ko ne! Grūtniece Mc Donaldā jau ir kaut kas, bet mācītājs Mc Donaldā, tas jau ir par traku! Bet ko domājies, ko ne; mēs tur abi bijām; ļ. cien. Cālīša kungs un arī es.
Cālīšu Juris veikli ieslāja, pablenza uz mani ar greizu smīnu (Pag, pag! skabargu cita acī iepēta!?) un tad piekrāvis prāvu maisu ar Mc Donalda simboliku aizjoņoja.
Nu un ko viņš nodomāja, interesanti? Mēs ar Santu minējām un novērtējusi mūsu galdiņa izkārtojumu secināju;
Grūtniece- ļezbianka, randevū McDonalds?
Bēc brīža mums nācās piedzīvot apgriezto Mc Donalds M burtu. Kā tas ir? Es arī agrāk nezināju.
Līdz kāda sieviete ar sava boifrenda palīdzību to nodemonstrēja mums un vēl pāris ieinteresētiem (un neieinteresētiem)apmeklētājiem.
Bikses viņai bija noslīdējušas līdz 1/4 pakaļai, kamēr boifriends rakājās viņai pa pakaļu. Viņi abi bija atbalstījušies pret leti, kur iegādājas ēdienus, tā, ka viss skaistums bija tieši labākajā skatpunktā pret ēdājiem.
Tas notika labas 10 min, kamēr mēs tā smējāmies, ka puisis izvilka roku no dibena, paostīja un paņēmis saldējumu vafelē devās apsēsties pie galdiņa.
A par diskotēku un rimčika uzlīmēm var būt citreiz pastāstīšu!
Labnakt