au

Feb. 6th, 2023 | 03:44 pm
From:: kashadura

Vāru Jolantas debešķīgo krēmzupu, grīdu izsūcu, izmazgāju.
Jūtu, ka drīz jau izmazgāšu ledusskapi un, iespējams, pat saņemšos uzrunāt brāli aizbraukt uz Depo.
Draugus satieku vairāk un kvalitatīvāk. Laiku vienatnē izbaudu, kā nekad agrāk.
Nedaudz aplauziens ar darbu (bet tikuntā jābūt priecīgai, ka esmu spējīga domāt par darba kvalitāti, jo dziļākajā punktā, domāju, ka kolēģi mani gluži vienkārši piecieta),
citādi dzīve pamatā lēni, bet mērķtiecīgi kārtojas. Es sāku sev atgādināt pieaugušo. Brīnumi notiek.
Esmu pieņēmusi dažas skaudras patiesības un samierinājusies ar lietām, ko nevaru mainīt.
Un tomēr šodiena ietinusies skumjās. Bet tas nav no slimības.
Tas ir no tā, ka es esmu cilvēks un cilvēks esmu es.

Link | view all comments


Reply

From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs IP addresses of anonymous posters.