Vestule no Hērsta spoku kuģa
Jan. 3rd, 2020 | 08:19 pm
From:: kashadura
Kaut kas nav bijis aizskarts “for lifetimes”
Veidot attieksmi pret šiem objektiem.
Vienai bildei poētisks simbolisks komentārs un video montāža otrai – zinātniski komentāri , fotogrāfijas .
Par to cik dažādi var pasniegt un uztvert vienu un to pašu saturu.
Mēs esam parazīti uz aizgājušas civilizācijas ķermeņa.
Nē. Ne tik skarbi.
Mēs esam kultūras sabrukuma procesā. Un šīs sabrukums ir skaists.
Mums nav nepieciešama fikcija, kas ataino “karību jūras dārgumus”, jo vajag uzmanīgi vērot. Mums ir īsti dārgumi. Īsti nevis butaforijas un mūsu uzdevums ir vērot, kā pavediens izslīd no rokām. Ar visu tam piederīgo saldsērīgo pieskaņu. Hērstam izdevies paiet vēl soli tālāk. Viņš mūs tiecas padarīt par distancētiem aizejošo laiku vērojošiem filosofiem un pats paceļas vēl soli virs. Viņš ir tas pīpētājs, kas vēro to, kā mēs vērojam.
Pirmajā brīdī Tu brīnies, vai tas viss ir īsts, kamēr saproti, ka “īstenība” ir tas par ko ir stāsts.
Monētu kolekcija, kas tik pat labi varētu būt kādas arheoloģijas muzeja klāstā (tā arī noformēta) šajā jaunajā kontekstā tiek poētiski iebarota parasti izvairīgā un izklaidīga mūsdienu patērētāja acīm. Autentiskumu liek abšaubīt pirmkārt jau pats izstādes nosaukums, otrkārt katra eksponāta aprakstā iekļauto izejmateriālu pieminēšana. Le grand hoax.
Pirmajā stāvā tu gandrīz notici, otrajā – vilies un virzoties tālāk pārņem otrā ticības elpa, kurā samierināšanās saka – ja autentiskums nav tam ārā, tad viņš ir tajā iekšā
Otrais stāvs, pēc tam, kad iedevis mums bijīgu un lēnu skatījumu uz estetizētu un labi pamatotu, antīkās vērtībās balstītu darbu uztveri, sāk to sašķobīt pa mazai devai, līdz Andromeda un Jūras briesmonis jau pilnībā sakausē “koraļļus ” un “mītiskos motīvus” tīrā plastikāta postmodernismā. Ziepju operas mitoloģiskais motīvs. Modernizēti klasiskie motīvi. All the same now&then. Viņš vienlaikus pamanās citēt cosmopolitain, “Žokļus” un sengrieķu mītu, Rozīgais vienradža galvaskauss, kura centrālais moments ir atstatums starp ragu un galvaskausu. Devil is in the details.
Šovs, plottwists – košs priekšnesums, kurš none of the less gana intriģējoši iepazīstina ar daudziem seno kultūru artefaktiem, mītiem, pasaules uzbūves modeļiem, gan arī ierauj elpu aizraujošā spēlē ar mūsdienu populārās kultūras citātiem (bingo! Tu senas dievietes cilnī atpazini Die Antwoord!)
Otra gliemežvāka puse atklāj fraktālo virpuli, padara 1 stāva gliemežvāku par veselumu. Kas šajā pašā vietā būs 3, 4, 5 stāvā? Spēle ir daudzslāņaina un arī daudzpakāpju.
3. Gliemežvāks – viss no perespektīves – ar visu sagatavotību mēs redzam vulvu un dibenu no dažādām perespektīvēm. Rekontekstualizācija. 3. Stāvs ir acīmredzams nesaderīgu lietu sajaukums. Sadursme. Paradokss. Medūzas nocirstā galva. Čūskas āda starp medūzas cilvēcisko ādu un anatomiski precīzajiem iekšējiem orgāniem. Budas figūra pavirši izgatavota un ar it kā nevainīgo kāršu krustu. Ikonoklazms visās formās. Baltā ēģiptiete. Skumjais apķepušais neptūns. Aprepējušas un nevarīgas lūgšanā sakļautas plaukstas. Sievietes noniecināšana un redukcija līdz reproduktīvajai funkcijai. Sīka putna galva, milzu krūtis.
U: Domāju, ka visi, kas tur bija vairāk vai mazāk zina, ka tas būs hoax, kuri vismaz kaut cik ir interesējušies
K: Es domāju, ka tur nāca cilvēki, kas zināja, ka jāaiziet un tad viņi nonāk līdz Mikipelei un arī viņi tad saprot
Otrajā izstādes daļā mēs vēlarvien spēkojamies ar Mākslinieku, kurš spēj atrast aizvien jaunus veidus kā likt mums noticēt.
Venēcija ir īstā vieta viņa grandiozajam spoku kuģim, kurš pamanās tik īsā laikā noiet tūkstošiem gadus ilgu ceļu no aizlaikiem līdz mūsdienām sajaucot mītisko ar vēsturisko nenosakāmās proporcijās, apgānot svētumu un svētījot apgānīto. Paradigmu maiņa. 2 un 3 kā vadmotīvs – divi kā izteicamais pretstatu pāris - 3 kā to savienojums, kuru atainojot rodas dīvaini mutanti un kuru izteikt var tikai šo divu klusā savienība.
Otrā telpā vairs nav aprakstu tam, no kā izgatavots. Apraksti tiek lasīti uzmanīgi, jo ar vienkāršajiem darbiem viņš jau uztrenējis mūzu redzi. Grūti noteikt, kurus simbolus ietulko jau skatītājs pats (jo mūsdienu logotipi u.c. simboli ir balstīti senajos analogos) un kuri ir atjautīgi apspēlēti. Olmeku Kiborgs. There is no place like home.
Dārgakmeņu izstāde pēc visa tā liek ieskatīties ar tik lielu vēribu, ka acis teju asaro. Vai tas ir īsts?
Un nevilšus sāk likties, ka būšanai tagad ir viena laba forma – nepārtraukta jautāšana “Vai tas ir īsts?”
Mākslas būtība – akmeņu vērošana. (Vai tie ir īsti?) Izvērtās par vienu no labākajām pieredzēm.
Uztrenētais kritiskais skatījums palīdzēja ieurbties krāsās un materiālos līdz molekulas saviļņojošam dziļumam. Beauty is in the eye of beholder.
Medium is opposite of the message.
Ceļojums nākotnē un pagātnē vienlaikus. Completely blown away by the beauty.
Medūzas galva 2 – tukša iekšpuse. Cerbers ar visām trīs galvām – tukšs iekšpusē. Palikusi tikai forma.
Vienā nomaļā stūrītī aiz kafejnīcas ir Medūzas galva caurspīdīga kristāla. Viņa ir nelaimīga upuris-agresors interpretācija. Caurspīdīga mirāža.
Augšējā stāvā tādā kā tornītī ir trīs vienrzdža galvaskausi. Kautrs vērsts pret savu pusi - Zelta, melns, brozas. Universal sin, trinity.
Neatkarīgi no koraļļiem. Nāve venēcijā.
Uz visām pusēm. Šī ir vēstule no nogrimuša kuģa.
Veidot attieksmi pret šiem objektiem.
Vienai bildei poētisks simbolisks komentārs un video montāža otrai – zinātniski komentāri , fotogrāfijas .
Par to cik dažādi var pasniegt un uztvert vienu un to pašu saturu.
Mēs esam parazīti uz aizgājušas civilizācijas ķermeņa.
Nē. Ne tik skarbi.
Mēs esam kultūras sabrukuma procesā. Un šīs sabrukums ir skaists.
Mums nav nepieciešama fikcija, kas ataino “karību jūras dārgumus”, jo vajag uzmanīgi vērot. Mums ir īsti dārgumi. Īsti nevis butaforijas un mūsu uzdevums ir vērot, kā pavediens izslīd no rokām. Ar visu tam piederīgo saldsērīgo pieskaņu. Hērstam izdevies paiet vēl soli tālāk. Viņš mūs tiecas padarīt par distancētiem aizejošo laiku vērojošiem filosofiem un pats paceļas vēl soli virs. Viņš ir tas pīpētājs, kas vēro to, kā mēs vērojam.
Pirmajā brīdī Tu brīnies, vai tas viss ir īsts, kamēr saproti, ka “īstenība” ir tas par ko ir stāsts.
Monētu kolekcija, kas tik pat labi varētu būt kādas arheoloģijas muzeja klāstā (tā arī noformēta) šajā jaunajā kontekstā tiek poētiski iebarota parasti izvairīgā un izklaidīga mūsdienu patērētāja acīm. Autentiskumu liek abšaubīt pirmkārt jau pats izstādes nosaukums, otrkārt katra eksponāta aprakstā iekļauto izejmateriālu pieminēšana. Le grand hoax.
Pirmajā stāvā tu gandrīz notici, otrajā – vilies un virzoties tālāk pārņem otrā ticības elpa, kurā samierināšanās saka – ja autentiskums nav tam ārā, tad viņš ir tajā iekšā
Otrais stāvs, pēc tam, kad iedevis mums bijīgu un lēnu skatījumu uz estetizētu un labi pamatotu, antīkās vērtībās balstītu darbu uztveri, sāk to sašķobīt pa mazai devai, līdz Andromeda un Jūras briesmonis jau pilnībā sakausē “koraļļus ” un “mītiskos motīvus” tīrā plastikāta postmodernismā. Ziepju operas mitoloģiskais motīvs. Modernizēti klasiskie motīvi. All the same now&then. Viņš vienlaikus pamanās citēt cosmopolitain, “Žokļus” un sengrieķu mītu, Rozīgais vienradža galvaskauss, kura centrālais moments ir atstatums starp ragu un galvaskausu. Devil is in the details.
Šovs, plottwists – košs priekšnesums, kurš none of the less gana intriģējoši iepazīstina ar daudziem seno kultūru artefaktiem, mītiem, pasaules uzbūves modeļiem, gan arī ierauj elpu aizraujošā spēlē ar mūsdienu populārās kultūras citātiem (bingo! Tu senas dievietes cilnī atpazini Die Antwoord!)
Otra gliemežvāka puse atklāj fraktālo virpuli, padara 1 stāva gliemežvāku par veselumu. Kas šajā pašā vietā būs 3, 4, 5 stāvā? Spēle ir daudzslāņaina un arī daudzpakāpju.
3. Gliemežvāks – viss no perespektīves – ar visu sagatavotību mēs redzam vulvu un dibenu no dažādām perespektīvēm. Rekontekstualizācija. 3. Stāvs ir acīmredzams nesaderīgu lietu sajaukums. Sadursme. Paradokss. Medūzas nocirstā galva. Čūskas āda starp medūzas cilvēcisko ādu un anatomiski precīzajiem iekšējiem orgāniem. Budas figūra pavirši izgatavota un ar it kā nevainīgo kāršu krustu. Ikonoklazms visās formās. Baltā ēģiptiete. Skumjais apķepušais neptūns. Aprepējušas un nevarīgas lūgšanā sakļautas plaukstas. Sievietes noniecināšana un redukcija līdz reproduktīvajai funkcijai. Sīka putna galva, milzu krūtis.
U: Domāju, ka visi, kas tur bija vairāk vai mazāk zina, ka tas būs hoax, kuri vismaz kaut cik ir interesējušies
K: Es domāju, ka tur nāca cilvēki, kas zināja, ka jāaiziet un tad viņi nonāk līdz Mikipelei un arī viņi tad saprot
Otrajā izstādes daļā mēs vēlarvien spēkojamies ar Mākslinieku, kurš spēj atrast aizvien jaunus veidus kā likt mums noticēt.
Venēcija ir īstā vieta viņa grandiozajam spoku kuģim, kurš pamanās tik īsā laikā noiet tūkstošiem gadus ilgu ceļu no aizlaikiem līdz mūsdienām sajaucot mītisko ar vēsturisko nenosakāmās proporcijās, apgānot svētumu un svētījot apgānīto. Paradigmu maiņa. 2 un 3 kā vadmotīvs – divi kā izteicamais pretstatu pāris - 3 kā to savienojums, kuru atainojot rodas dīvaini mutanti un kuru izteikt var tikai šo divu klusā savienība.
Otrā telpā vairs nav aprakstu tam, no kā izgatavots. Apraksti tiek lasīti uzmanīgi, jo ar vienkāršajiem darbiem viņš jau uztrenējis mūzu redzi. Grūti noteikt, kurus simbolus ietulko jau skatītājs pats (jo mūsdienu logotipi u.c. simboli ir balstīti senajos analogos) un kuri ir atjautīgi apspēlēti. Olmeku Kiborgs. There is no place like home.
Dārgakmeņu izstāde pēc visa tā liek ieskatīties ar tik lielu vēribu, ka acis teju asaro. Vai tas ir īsts?
Un nevilšus sāk likties, ka būšanai tagad ir viena laba forma – nepārtraukta jautāšana “Vai tas ir īsts?”
Mākslas būtība – akmeņu vērošana. (Vai tie ir īsti?) Izvērtās par vienu no labākajām pieredzēm.
Uztrenētais kritiskais skatījums palīdzēja ieurbties krāsās un materiālos līdz molekulas saviļņojošam dziļumam. Beauty is in the eye of beholder.
Medium is opposite of the message.
Ceļojums nākotnē un pagātnē vienlaikus. Completely blown away by the beauty.
Medūzas galva 2 – tukša iekšpuse. Cerbers ar visām trīs galvām – tukšs iekšpusē. Palikusi tikai forma.
Vienā nomaļā stūrītī aiz kafejnīcas ir Medūzas galva caurspīdīga kristāla. Viņa ir nelaimīga upuris-agresors interpretācija. Caurspīdīga mirāža.
Augšējā stāvā tādā kā tornītī ir trīs vienrzdža galvaskausi. Kautrs vērsts pret savu pusi - Zelta, melns, brozas. Universal sin, trinity.
Neatkarīgi no koraļļiem. Nāve venēcijā.
Uz visām pusēm. Šī ir vēstule no nogrimuša kuģa.