- - deuterostoms

Šonakt sapnī ar gribasspēku nogalināju ļaunumu.
Koncentrēju uz viņu visu uzmanību prāta un acu spēku kā tādu lāzera staru
un ļaunums spiegdams saruka,
vienu brīdi ieņemot bērnam līdzīgu formu, bet es neļāvu tēlam sevi apmānīt un izraisīt žēlumu
tajā brīdī, kad ļaunuma mazumiņš, kas atgādināja koraļļu piciņu ar kaut ko līdzīgu zobainām savilktām lūpām vai anālajai atverei pa vidu,
teju teju būtu izsīcis un iziris līdz pēdējam tukšumam,
ieslēdzās aizvērtais dators, un atskaņodams kādas iepauzētas multenes dialoga daļu, uzmodināja mani.
Es centos steigšus iemigt un atgriezties pie iesāktā,
bet tas vai man izdevās, ir nogrimis Sapņu Laikā.

Domāju, ka nē.