- - Visuma izplešanās

Ik pa laikam man uznāk liela vēlēšanās jums pastāstīt, cik brīnišķīgs Viņš ir.
Pirmo reizi es jūtos esot jau šeit. Kā nonākusi tajā vietā, kura, es biju zaudējusi ticību, ka ir atrodama dzīves laikā.
Arī pilnīgi viena savā atsevišķībā es jūtos atbildīgāka savās rīcībās.
Manī ir tik daudz, ka es varu iziet cauri ar atvērtu sirdi tam, kas citkārt mani būtu atmetis pāris elles lokus atpakaļ.
Es izturu sāpes un izvēlēties dzīvot man kļuvis tik daudz iespējamāk.
Pirms es Viņu satiku, es biju kā sažņaugta dūre.
Cilvēkus es zīmēju ar taisniem pleciem, jo savādākus nebiju redzējusi.
Viens pacelts pirksts - es tad domāju, ka tā ir atvērta plauksta.
Ja kāds man teiktu, ka zināšu to ko zinu tagad,
nekad nebūtu ticējusi