- - April 14th, 2012

Kamēr mani draudziņi iemēģināja dažādas Čomska pievemšanas stratēģijas,
( nr1 - podā, nr2 - zālājā, nr3 - pašā bāra vidū )
es pavadīju ļoti patīkamu vakaru Chomsky skatuves darbinieku -
brīnišķīgā Jāņa un apburošās Līvas - kompānijā.

Ļāvu draudziņiem izgulēties un tad arī šļūcām uz māju.

Un es jau sapnī redzēju, ka Muklājā ēdu Luiziānas Gambo.
Tā ir tā zupa, kuru izgājšreiz nākamrītā pēc Čomska ēdot,
piedzīvoju Absolūta pieskārienu.

Toreiz arī sastapu tur Jurģi Šķilteru pavisam nejauši.

Šoreiz iešu satikt jau tīšām - piecos taču lekcija.

Var būt, ka to varētu saukt par tādu kā 'akadēmisku randiņu'?

Ā. Un kaut kas man ir ar oranžo un dzelteno krāsu,
ka viņas mani nekad tā īsti nav interesējušas,
bet, ziniet, šonakt sapnī es sajutu to, ka taisni tie cilvēki,
kuriem ir tāds oranžīgs, dzeltenīgs starojums,
tieši tie man ir visvairāk vajadzīgi -
mijiedarbība pareizā un abpusēji nepieciešamā
- un viņos (tajos oranžajos) ir kaut kāda ļoti skaista
prieka un miera potencialitāte.
Tā, ka es šodien pat uzvilku oranžu kreklu.

A bet vārds "oranžs" - jūs esat pamanījuši, cik viņš skaists?