tauriņi manā skafandrā.

May. 2nd, 2010 | 10:53 am

Šonakt sapnī redzēju taureņus. Visādus lielus, skaistus, tropiskus. Es viņus ķēru un liku uz lūpām. Spārni tad pielipa un vairs nesaplēšot tauriņu, nost dabūt nebija iespējams.
Blakus man Kaspars un kaut kur arī unic pavīdēja, viņi šausmīgi sašutuši teica: "Nu kāpēc tu tā dari? Tas ir šausmīgi. Viņi mokās. Izbeidz tūlīt." Un es ļoti kaunējos un patiesi sāpēs nožēloju, bet jau ieraudzījusi nākošo tauriņu, tā kā apstulbis kaķis- hops- un atkal uz lūpām. Un kauns.

Šorīt garām manam sestā stāva logam palidoja gaišs tauriņš- tā līgani un lēni. Ļoti smuki bija. Tas ir mans pirmais šīsvasaras tauriņš, ja neskaita to, kuru man parādīja Francis. Tas bija raibs, pāragri pamodies, ar stipri saplēstu spārnu un dzīvoja kartona kastē.

Kādreiz es sēdēju Rozā mājā, skatījos pa pavērtajām durvīm uz kaķi, kurš lēkādams centās noķert iemaldījušos tauriņu, un domāju, ka uz dzīvi var skatīties visādi; No tauriņa pozīcijas, no kaķa pozīcijas un no cilvēka, kurš skatās kā kaķis ķersta tauriņu, pozīcijas.
Vot, atcerējos.

Link | Leave a comment {3} | Add to Memories


Mūsu bandas kontrabanda

May. 2nd, 2010 | 05:16 pm

Sēžam, pusdienojam. Kaspars aizdomājies. Pēkšņi sāk smieties. Es:
- Kas noticis?
- Es vienkārši iedomājos, ka policija mani aptur uz ielas un jautā, kur es dabūju krievu akcīzes cigaretes un es atbildu: "Tās man iedeva bērnības draugs Edvīns Garkuša." Un tad pēc tam, kad mani aizturējuši, tad visi paziņas runā par to, ka es esmu policistiem teicis, ka dabūju kontrabandas cigaretes no bērnības drauga Edvīna Garkušas.

Nav jau nekāda Edvīna Garkušas.

Link | Leave a comment {3} | Add to Memories