- - May 1st, 2010

Nu un tad tā iedomājos šodien ejot pa ielu, ka varētu būt tāda filma, kurā būtu tādi draugi- pacančiki, kas vazātos pa Rajonu starp tādām hrušķovkām, kā tobrīd, pastaigājoties, skatīju un piesēduši uz ietves malas dzertu pivci no "baloniem" un pīpētu, runātu par šmarkām un kādu kam tačku kas aizdzinis utt. Nu tad tai filmas sākumā mēs iepazītos ar tām sadzīviskajām lietām aptuveni un skatītājam taptu skaidrs, ka šmarkas šajā kompānijā tiek sauktas vai nu par govīm- kuras tādas maigas un lēnīgas, strausiem- kuras tādas sportiskas, vai krokodīliem.
Nu un tad tas viens ar tādu tizlu plakanu cepurīti ar nadziņu un svītrainām trennūzenēm kājās. Nu viņš iemīlās meitenē ne no savas vides. pilnīgi.
Un tad sēž ar saviem draugiem tāds apdullis un atsvešināts un viņi, atkoduši
-Nu kakaja ona? Nu skaži, hotj, korova, straus ilji krokodil?
- Nu ona... Ona ljebedj.

Tāds pats no sevis izskrēja cauri galvai

Un tad skatījāmies www.urlas.ru un ļoti izbrīnījāmies, kad vienā no viģikiem atpazinām rasbainieku varoņdarbībā.

Šonakt pirms gada piedzima Timotejs. Precīzāk - dzima.

Ja es aizmirstu visu ko es gribu pabeigt un ļautu sev sākt kaut ko no jauna (atkal) tad es mācītos franču valodu. Pirmais, ko es iemācītos, būtu teikt: "Sakiet, sakiet ko gribiet. Man vienalga ko tas nozīmē."