- - February 4th, 2010

kad teicu "Vēsture jau jebkurā gadījumā ir spekulācija."
Viņš atbildēja "Bet ir jāizvēlas, kurus notikumus uzskatīt par notikumiem. Piemēram, es tikko izņēmu autostāvvietā talonu. Tas jau arī it kā ir notikums."

Un tad atkal Fromms:
"Izsmalcinātāki vai sarežģītāki pārdzīvojumi, piemēram, lūkošanās agrā rīta stundā uz rozes pumpuru, uz rasas pilienu, kamēr gaiss ir vēss, saule aust, putns dzied, dažās kultūrās (piemēram, japāņu kultūrā) tiek apjausti bez grūtībām, bet citās (piemēram, mūsdienu Rietumu kultūrā) tie parasti nenonāk līdz apziņai, jo nav pietiekami "svarīgi" vai "notikumiem bagāti" lai tiktu pamanīti.

Garlaicīgam jāīsina laiks
Kas īsina laiku, tam jābūt garlaikotam.

Šodien redzēju pie veikala automašīnu ar lielu bagāžnieku. Un tajā vietā, kur parasti kaut kāda gaisu atsvaidzinoša eglīte, karājās paliels pliks plīša Kirikū ar uzlīmīti "Push me" uz plaukstas. Izbrīnījos. brīdi pastāvēju un pagaidīju, vai neatgriezīsies šoferis, jo automašīnas motors bija ieslēgts un durvis vaļā. Tad steidzos pie Timoteja.
Tagad priecājos un esmu pārsteigta vēl vairāk, bet kāpēc - tas nav īsti jēdzīgi izstāstāms.
Ja nu vienīgi Uļitska to mācētu.
( Izcila rakstniece, manuprāt! )