3 lietas man zāļu skapītī stāv
Sep. 30th, 2008 | 09:51 am
smiltsērkšķi,
kolas rieksts
un paipalu olas
kolas rieksts
un paipalu olas
Link | Leave a comment | Add to Memories
Viena laimīga dzīve. (Ar pikantām piedevām.)
Sep. 30th, 2008 | 11:37 pm
Pīlādžu- ābolu zapte nesanāca tāda, kā gribētos. Nu- praktiski vispār nesanāca. 2 dienas māja smaržoja pēc dedzināta cukura un vaniļas. Un ne velti- jo lai gan visus sarežģītos priekšdarbus (ieskaitot blanšēšanu, kas recepte bija pierakstīta kā kaut kāda mistiska "blakšēšana") biju veikusi precīzi, taču piegrūdu ~2x pa daudz cukuru. (nezin, kas man galvā?)
Nekas- nākamreiz būšu gudrāka! galu galā iegādājos taču antikvariātā grāmatu "konservēšana ar pikantām piedevām"
Vēl iegādājos grāmatu savai labākajai TF kursabiedrenei "Wadons pareifas tizibas pirmmahzibā" Rīga, 1910. gads.(Kad atbrauks no Erasmusa, tad dabūs)
un pilnīgi vājprātīgu 80'ties vingrošanas grāmatu franču valodā (ar colour pictures).
To uzdāvināju Unai. ( beigās ir arī vingrojumi ūdenī, vingrojumi grūtniecēm un vingrojumi pāriem. Ieteicu Unai ar Andreju izpildīt vngrojumus pāriem un steidzami iegādāties viņam tādu krekliņu kā grāmatā onkulim iebāzts līdz pleciem uzrautajops reitūžos- ar uzrakstu "Fitness is fun")
(Es gan sev gribu tādu ar uzrakstu "I love books")
Un vēl- Mārtiņam bija dzimšandiena vakar, bet mēs šodien to atzīmējām nedaudz. Un tas bija forši, jo mēs jauki parunājām un ārā bija brīnišķīgs sentimentāls laiks un ļoti labi smaržoja vējš. Tagad man ir laiks ostīt un laiks garšot. Nesteidzos. Var būt iesaistīšos politikā, bet var būt arī nē.
Pēcāk, kad aizbraucu pie Unas iedot fitnesa grāmatu un saņemt mistisko dāvanu no Berlīnes (ko viņa atveda) (Un tie izrādījās rozā, spalvaini uzauši) (Un Andrejs ar Franci sāka jau cīnīties par fitnesa grāmatu.)
Tad saēdos Rudzātu gaļu- un ziniet- tā bija šausmīgi laba, bet recepti es nevaru uzzināt, jo tas ir ģimenes noslēpums. Toties mistiskos rīsus ar timiānu tagad varēšu uztaisīt. Ar tiem man Kaspars mēdz kaitināt, sak,
"Garšīgi, garšīgi. Bet Elīna, kad taisīja tos rīsus ar timiānu tas bija vispār..."
Nu tad šodien staigāju pa Vecrīgu gaidot Mārtiņu un nezkāpēc par tiem rīsiem atcerējos- un ko tu neteiksi! Elīna nāk!
Tad nu es saņēmos un tā arī pateicu:
"Nu kā tu tos rīsus taisi?"
Nu vo. Un tagad es zinu.
Nekas- nākamreiz būšu gudrāka! galu galā iegādājos taču antikvariātā grāmatu "konservēšana ar pikantām piedevām"
Vēl iegādājos grāmatu savai labākajai TF kursabiedrenei "Wadons pareifas tizibas pirmmahzibā" Rīga, 1910. gads.(Kad atbrauks no Erasmusa, tad dabūs)
un pilnīgi vājprātīgu 80'ties vingrošanas grāmatu franču valodā (ar colour pictures).
To uzdāvināju Unai. ( beigās ir arī vingrojumi ūdenī, vingrojumi grūtniecēm un vingrojumi pāriem. Ieteicu Unai ar Andreju izpildīt vngrojumus pāriem un steidzami iegādāties viņam tādu krekliņu kā grāmatā onkulim iebāzts līdz pleciem uzrautajops reitūžos- ar uzrakstu "Fitness is fun")
(Es gan sev gribu tādu ar uzrakstu "I love books")
Un vēl- Mārtiņam bija dzimšandiena vakar, bet mēs šodien to atzīmējām nedaudz. Un tas bija forši, jo mēs jauki parunājām un ārā bija brīnišķīgs sentimentāls laiks un ļoti labi smaržoja vējš. Tagad man ir laiks ostīt un laiks garšot. Nesteidzos. Var būt iesaistīšos politikā, bet var būt arī nē.
Pēcāk, kad aizbraucu pie Unas iedot fitnesa grāmatu un saņemt mistisko dāvanu no Berlīnes (ko viņa atveda) (Un tie izrādījās rozā, spalvaini uzauši) (Un Andrejs ar Franci sāka jau cīnīties par fitnesa grāmatu.)
Tad saēdos Rudzātu gaļu- un ziniet- tā bija šausmīgi laba, bet recepti es nevaru uzzināt, jo tas ir ģimenes noslēpums. Toties mistiskos rīsus ar timiānu tagad varēšu uztaisīt. Ar tiem man Kaspars mēdz kaitināt, sak,
"Garšīgi, garšīgi. Bet Elīna, kad taisīja tos rīsus ar timiānu tas bija vispār..."
Nu tad šodien staigāju pa Vecrīgu gaidot Mārtiņu un nezkāpēc par tiem rīsiem atcerējos- un ko tu neteiksi! Elīna nāk!
Tad nu es saņēmos un tā arī pateicu:
"Nu kā tu tos rīsus taisi?"
Nu vo. Un tagad es zinu.