- - July 19th, 2008

Man nepieciešama disciplīna! Mājā pilnīgs bardaks. Arī fuckinais draugiem.lv horoskops saka man "Iemāci savvaļas dzīvniekam (sevī) mērenību un harmoniju". No rītdienas- stingrs režīms!
1. Nedzert.
2. Celties plkst 9njos, iet guleet 11tos

Oj. Smiekli šausmīgi sanāca.

Unic šodien dzimšanas dienas svinības. San atbrauks no Anglijas, kur tapa šausmīgi slavēta par savām fotogrāfijām.

Vakar es biju uz "Gotiskās mākslas izstādes atklāšanu" (Nedomājiet, ka esmu slima; man vnk piesolīja drinkus par to, ka atnesīšu projektoru)
Vienvārdsakot- tas bija tik drausmīgi smieklīgi, ka tur tikai pietrūka latvian_animal vērīgās acs un kameras, lai to iemūžinātu.
Sākšu ar to, ka tieši priekšā izstādes telpas durvīm bija milzīga kanalizācijas noplūdes peļķe. Tā dikti smakoja un es ilgi gaidīju, kad kāda gotu daiļava ar tādu garāku kleitiņu izies tai cauri. Es to nesagaidīju, jo šausmīgi sagribējās sadzerties no visa tā stulbuma, ko es arī darīju. Dzēru vīnu. Tad satiku divas hipiju meitenes no sava teo. fak. kursa, kurām lidzi bija paņēmies šņabis. Nekavējoties iedzērām.
Nedzerošais Kaspars ar dzerošo Gunču atbrauca un kautkur uzradās Zabete. Aizbraucām un savācām vēl biologu un viņa kundzi un nesāmies uz afterpārtiju klubā "Celle".
Celle- izrādījās, ka tas ir tāds mazs, smirdīgs, nevēdināms, piepīpēts pagrabs, ar, no apmeklētāju izgarojumiem, apglumējušām sienām. Tur skanēja ārkārtīgi stulba mūzika, (es saku ārkārtīgi, jo dejot pie "vienkārši stulbas" mūzikas es varu tīri neko sev.)daži dejoja. Ar alkatīgu skatienu tverdams gotisko jaunuvju apaļumu līgošanos aritmiskajā mūzikā, ļoti izteiksmīgi dejoja arī kāds pavecāks vīriņš džinsu kostīmā. Pa stūriem mētājās visādi slima paskata "gotiskās mākslas baudītāji" ar pivča pudelēm dokās un lētiem, pie tērpiem nepieskaņotiem, smēķiem zobos.
Neiešu vairs uz koncertiem un ballēm.
Man tagad patiks tikai runāties.

Kārtībai jābūt!

Tikko pie dzīvokļa durvīm klauvēja kāds vīrs, kurš negribēja ticēt, ka manā dzīvoklī nav Gruzijas vēstniecība.
Es tikai biju sapucējusies, lai izietu uz māsas dzimšanas dienas svinībām.

Un vēl- vakar pirmo reizi dzīvē norāvu braucošai mašīnai iekšējo atpakaļskata spogulīti (Ar kliedzienu; "Tu nekam netici! Tu gribētu bērnu asinis liet pāri pilsētām!").

Laikam kaut kas jāvēlās!

Tikko aptvēru visa vakar notikušā vērtību!
Nācās pa ceļam pie māsas ieskriet "Bērnu mājā", lai ierubītu datoru un pierakstītu pēkšņo atklāsmi!
Tikko, kad izgāju no mājas, pamanīju, ka sāp vakar pret Biologa dibinu sasistais kājas pirksts. Koķeti pasmaidīju un turpināju ceļu domājot par vakardienu. Tā jau līdz "bērnu mājai" atnācu smiedamās.
Vakar, tātad, es biju uz gotu mākslas izstādi, kurai pie ieejas bija milzīga sūdu peļķe!
Gandrīz nogalināju trīs cilvēkus uzreiz, sitot automašīnas, kurā braucām vadītāju Jo "viņš nekam netic un grib izliet bērnu asinis pār visām pilsētām" un demolējot mašīnas interjēru. To es darīju ar krustā sistas Bārbijas attēlu uz krūtīm.
Pēcāk draudēju izlekt no 70 km/h braucošas mašīnas.
Tad izriju izmisuša un bez darba palikuša rūpnieciskā alpīnista (kuru visi sauc par biologu) ledusskapī pēdējo atrodamo ēdienu, pēcāk uzklausīju viņa skumjo stāstu un tad piedalījos kolektīvā speršanā pa viņa pakaļu, kas notika rindas kārtībā, aptuveni matīsa ielas vidū.

Oh my god!

Vēl braucu pa ielu ar vaļējiem logiem un lūku aurojot nemirstīgo hītu "Oops! I did it again!"
Nu un vēl es vakar turēju rokās īstu sesku un viņš nemaz nesmirdēja.


O jezu, jezu!

Kāpēc man visur līdzi nestaigā cameramans?