Uliss
« previous entry | next entry »
Jul. 19th, 2008 | 01:45 pm
Tikko aptvēru visa vakar notikušā vērtību!
Nācās pa ceļam pie māsas ieskriet "Bērnu mājā", lai ierubītu datoru un pierakstītu pēkšņo atklāsmi!
Tikko, kad izgāju no mājas, pamanīju, ka sāp vakar pret Biologa dibinu sasistais kājas pirksts. Koķeti pasmaidīju un turpināju ceļu domājot par vakardienu. Tā jau līdz "bērnu mājai" atnācu smiedamās.
Vakar, tātad, es biju uz gotu mākslas izstādi, kurai pie ieejas bija milzīga sūdu peļķe!
Gandrīz nogalināju trīs cilvēkus uzreiz, sitot automašīnas, kurā braucām vadītāju Jo "viņš nekam netic un grib izliet bērnu asinis pār visām pilsētām" un demolējot mašīnas interjēru. To es darīju ar krustā sistas Bārbijas attēlu uz krūtīm.
Pēcāk draudēju izlekt no 70 km/h braucošas mašīnas.
Tad izriju izmisuša un bez darba palikuša rūpnieciskā alpīnista (kuru visi sauc par biologu) ledusskapī pēdējo atrodamo ēdienu, pēcāk uzklausīju viņa skumjo stāstu un tad piedalījos kolektīvā speršanā pa viņa pakaļu, kas notika rindas kārtībā, aptuveni matīsa ielas vidū.
Oh my god!
Vēl braucu pa ielu ar vaļējiem logiem un lūku aurojot nemirstīgo hītu "Oops! I did it again!"
Nu un vēl es vakar turēju rokās īstu sesku un viņš nemaz nesmirdēja.
O jezu, jezu!
Kāpēc man visur līdzi nestaigā cameramans?
Nācās pa ceļam pie māsas ieskriet "Bērnu mājā", lai ierubītu datoru un pierakstītu pēkšņo atklāsmi!
Tikko, kad izgāju no mājas, pamanīju, ka sāp vakar pret Biologa dibinu sasistais kājas pirksts. Koķeti pasmaidīju un turpināju ceļu domājot par vakardienu. Tā jau līdz "bērnu mājai" atnācu smiedamās.
Vakar, tātad, es biju uz gotu mākslas izstādi, kurai pie ieejas bija milzīga sūdu peļķe!
Gandrīz nogalināju trīs cilvēkus uzreiz, sitot automašīnas, kurā braucām vadītāju Jo "viņš nekam netic un grib izliet bērnu asinis pār visām pilsētām" un demolējot mašīnas interjēru. To es darīju ar krustā sistas Bārbijas attēlu uz krūtīm.
Pēcāk draudēju izlekt no 70 km/h braucošas mašīnas.
Tad izriju izmisuša un bez darba palikuša rūpnieciskā alpīnista (kuru visi sauc par biologu) ledusskapī pēdējo atrodamo ēdienu, pēcāk uzklausīju viņa skumjo stāstu un tad piedalījos kolektīvā speršanā pa viņa pakaļu, kas notika rindas kārtībā, aptuveni matīsa ielas vidū.
Oh my god!
Vēl braucu pa ielu ar vaļējiem logiem un lūku aurojot nemirstīgo hītu "Oops! I did it again!"
Nu un vēl es vakar turēju rokās īstu sesku un viņš nemaz nesmirdēja.
O jezu, jezu!
Kāpēc man visur līdzi nestaigā cameramans?