- - June 2nd, 2008

Saulē gulējām.
Uz aikido rīt droši vien atkal nevarēšu iet.
Ceļos āda nodegusi sarkana kā Kaspara pakaļa.
Daudz kas notika, bet man miegs nāk un vēl tik daudz kas BŪTU jāpadara.
Grūti atkarīgai kļūt no rakstīšanas, lai arī cenšos.

Šodien man ir neērti pat ne par savu rīcību, bet par to cik stulbas domas es varu domāt, pilnīgi atsakoties no acīmredzamā. Pat negribu nojaust savus neapzinātos motīvus.
Šādos brīžos es atceros šito tēta tekstu "Zemapziņa jau tieši tāpēc ir zemapziņa, ka viņa nav apzināta".
Un nevajag arī. Visam sava vieta.

Fū

No draugiem.lv atkarības uz klab.lv atkarību.
Smalki!
Tas jau tā kā no herņas uz koksu pāriet.
Ka tik vēl privāto blogu neieviešu...