- - pūkojoties uz miegu

mammai rīt būs baigās svinības. šodien aizsūtīju rakstu alisei un Zvrgzds pats arii pārskatīja, vai viss ok. Es speciāli bez lielajiem burtem, garumzīmēm un tām visām figņām, jo esmu nogurusi un reizēm jau var atļauties tādus izgājienus- lai krāšņo dzīvi.
Kaspars, suka tāds, nenāk mājā, nez kur blandās, maitas gabals, balodītis treknais. Vispār jau viņš ļoti labs.
Droši vien aizšvilpis pie Zabetes uz dz. d . svinībām, lai gan nav tagad galīgi laika. Es uzskatu. Rietumu banka mani neatbalsta, sūda labdarība.
Bet man jau te arī labi un vēl pie visa man uzradies vēlviens pieskatītājs; pavisam īsts iedomātais draugs.
Mēs ar mammu pirmspusgadsimta jobelejas vakarā- (t.i. šovakar) izdzērām uz divām , pēc stafa sapulces āfrikas nometnei, vienu labu vīniņu un parunājām par dzīvi. Es zinu, ka tētis ir slims. bet tākā arī negribas šeit vairāk neko rakstīt, jo es nevis pažēloties gribu, bet vienkārši pačukstēt, ka esmu noraizējusies un tad saritināties pie aitas muguras.
Nav svarīgi! bet rīt es dejošu tā kā traks!

Arlabunakti, pērļucūkas

esmu pusmiedzīgs

Un starp citu- mēs runājām par daudz ko. Un tas ir ļoti svarīgi;
1. Iekāpt vilcienā
2. Pacelt somas lenci, kad citam tā nokrīt no pagājušā gadsimta pleciem.

sweeet dreams