- - 567

No rīta izgāju uzsmēķēt un iedzert kafiju savā mazajā slepenajā aizšķūņa dārzā -
saule tak tik smuki spīdēja, lai gan auksts bija bezbožno.
Iekārtojos uz beņķīša un taisījos jau ar rituālu svētsvinību aizdegt smēķi,
kad pamanīju sniegā pēdas.
Jā - pāri sētai tajā vietā, kur jau pagājušajā rudenī kaimiņi velosipēdu zagļi
noņēmuši dzeloņdrāti, kāds pārlecis un nostaigājis cieši gar balto jāņogu krūmu.

Nu kā cilvēkiem, kas logu siltināšanai izmanto makrofleksu,
paskaidrot, ka dēļ tiem naksnīgiem viesiem
zeme piesitās cieta un ja tādā veidā turpinās,
tad nekas tur vairs nevarēs augt.

Šovakar domāju klausīties loopā monkey gone to heaven un kārtot māju.
Jungs tak arī saka - ar māju jāsāk, ar māju.

Pa viņējam gan arī ūdenstilpnei jābūt mājas tuvumā,- bet kas zina - var jau būt,
ka to strūklaku dārzā var atdzīvināt,
ja jau pat krāsns sāk izskatīties iekurama.

Ūdens tak mums te, kā par brīnumu, bez maksas.
Atšķirībā no gāzes.