dažas neizstāstītas autobiogrāfiskas pasakas

« previous entry | next entry »
Jul. 14th, 2012 | 01:41 am

Uj cik daudz man jums ko pastāstīt,
kaut gan jūs jau tapat diez vai ticētu.

kaut kā aizdomīgi ilgi jūtos brīnumlabi un mierīgi.
Gan drusku skumjo stīgu arī pastrinkšķina,

un skabargu zem naga ierāvu
un apmaldījos

bet viss vienalga tādā rāmā pateicībā un jaundzimušas
dziļūdens zivs cienībā.


Vienīgais, kas drusku nepatīk, ka dažus draugus un radus esmu atstājusi novārtā.
Bet nu ko lai dara - man arī viss galīgā žopā,
tas nekas, ka tik skaistā.

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {1}

(no subject)

from: [info]kashadura
date: Jul. 14th, 2012 - 02:21 am
Link

fū. nu sāk jau atgriezties nīgrums, vainas apziņa, nepilnvērtības sajūta un tādas lietas...
Tad jau būšu dzīvotāja. Ilgi gan bija jāgaida - jau trīs stundas kā būtu gulējusi, ja ne šitā aizdomīgā pacilātība, kas jānokauj, hehe
Rlabunakti, imaginary friends!

Reply