- -

Pilsēta ir pavisam tukša,
es esmu šeit viena.

Viegli aizgāja pirmais bērns,
kas tika pareizi sagaidīts.

Viss kā izdobts, izslaucīts,
neviena kukaiņa, neviena putna.

Vakar gan uz cepures malas
iekrampējies ilgi sēdēja dusmīgs kāpurs,
un vēlāk krekla rakstā ieskatījusies
neatstājas apgarota zaļa muša.

Aizmirsu, ka viņa tur ir
un notraucu kutošo sīkumu no kakla -
nācās atvainoties -
viņa taču arī ir izteiksmes līdzeklis manā stāstā,
droši vien tāpat kā es kādā citā
bezmērķības dziesmu dziesmā.

Viegli aizgāja pirmais bērns,
kas tika pareizi sagaidīts.

Kad vējš aizpūš bezsvara kartona butaforijas,
izrādas, ka es esmu milzīgā tukšā istabā ar gaistošām malām.

Tik daudz brīvas vietas.
Ievelku gaisu veselu visumu,
visu es zinu,
visu pamanu,

tikai ne tādas lietas.