Barts h**arts (Jā, jā- Laura p***aura) [aka tekstuālā orientācija {vai man jāslēpj?}]
Apr. 28th, 2012 | 04:18 pm
From:: kashadura
Warning: Contains possibly longest and most fucked up sentence you have ever read.
________________________________________
Vai nav iespējams, ka Dievs/ Dieva Dēls (vai abi, vai arī tie ir viens un tas pats - nekādi netieku skaidrībā), kurš nu jau bijis (un var būt vēl arvien ir - atkarīgs no tā kā mēs saprotam terminu “Debesis”, "Debesu valstība" JD kontekstā) sastopams nepastarpināti, pirms un jo īpaši pēc (jo tad jau, pēc Barta, ir pārvarēts nebeidzamais Pilnīgās Citādības (Wholly Other)atstatums starp cilvēku un Dievu un līdz ar to cilvēks ir spējīgs Dievu saprast.) Patiesā Mīta ( K.S. Luiss) manifestēšanas - savas dzimšanas, krustā sišanas, augšāmcelšanās un nāves - iespētu pēc savas patikas atklāties cauri visām iespējamajām pasaules lietām?
Neredzu pretrunu arī tad, ja pieņem, ka (kā apgalvo Barts) Dieva atklāsme Jēzū Kristū ir notikusi vienreiz, laika pilnībā, jo tai taču (kā apgalvo Barts) jānotiek un tā notiek atkal no jauna individuālam cilvēkam ar augšāmceltā Kristus un Svētā Gara palīdzību.
Kāpēc Barts neļauj Dievam mainīt izteiksmes līdzekļus pat tad ja “saturiski atklāsme paliek nemainīga” (atkal Barts)
Un citviet viņš pats, nelietis, apgalvo, ka Dievs nepārtraukti ir atklāsmes Subjekts, un atklāsme nemainīgi ir viņa darbs “visos laikos, attiecībā uz visiem cilvēkiem, katru individuālu cilvēku”
Traks, nu!
_________________________________
Tā iet, kad pārmācās.
________________________________________
Vai nav iespējams, ka Dievs/ Dieva Dēls (vai abi, vai arī tie ir viens un tas pats - nekādi netieku skaidrībā), kurš nu jau bijis (un var būt vēl arvien ir - atkarīgs no tā kā mēs saprotam terminu “Debesis”, "Debesu valstība" JD kontekstā) sastopams nepastarpināti, pirms un jo īpaši pēc (jo tad jau, pēc Barta, ir pārvarēts nebeidzamais Pilnīgās Citādības (Wholly Other)atstatums starp cilvēku un Dievu un līdz ar to cilvēks ir spējīgs Dievu saprast.) Patiesā Mīta ( K.S. Luiss) manifestēšanas - savas dzimšanas, krustā sišanas, augšāmcelšanās un nāves - iespētu pēc savas patikas atklāties cauri visām iespējamajām pasaules lietām?
Neredzu pretrunu arī tad, ja pieņem, ka (kā apgalvo Barts) Dieva atklāsme Jēzū Kristū ir notikusi vienreiz, laika pilnībā, jo tai taču (kā apgalvo Barts) jānotiek un tā notiek atkal no jauna individuālam cilvēkam ar augšāmceltā Kristus un Svētā Gara palīdzību.
Kāpēc Barts neļauj Dievam mainīt izteiksmes līdzekļus pat tad ja “saturiski atklāsme paliek nemainīga” (atkal Barts)
Un citviet viņš pats, nelietis, apgalvo, ka Dievs nepārtraukti ir atklāsmes Subjekts, un atklāsme nemainīgi ir viņa darbs “visos laikos, attiecībā uz visiem cilvēkiem, katru individuālu cilvēku”
Traks, nu!
_________________________________
Tā iet, kad pārmācās.