- - Nāvīgi labā kompānijā.

Dievs tomēr ir! Zinkā es to zinu?
Šovakar rakstu es, rakstu. Lasu es, lasu. Nu aizrakstos un aizlasos baigi par apziņu un man tik interesanti un nekas cits man nav vajadzīgs un klusītēm tā iekšā sāk gruzdēt: kognitivāzinātne... kognitīvozinātni studēt... jā. To mums vajag. Kā to vasaras skolu sauca?
Un tad es attopos, ka vēls taču un nopūtusies sāku pakot visus tos savus monistus, duālistus un ideālistus ar piespiešanos - kā mazs bērns kam likuši novākt cirkus telti un iepakot to brezentā ar visām cukurvatēm, bārdainajām sievietēm un lampiņu virtenēm.
Nu un tad es veru visu to lādīti ciet, bet vēl nolemju pārskriet ar acīm tam rakstam par Pjatigorski, ko tā gribēju izlasīt, bet nekādi nesanāca laika. Es skrollēju tā skumīgi no augšas uz leju, domāju "Garš, maita... Timotejs drīz celsies, gulēt jāiet. Varētu jau no beigām lasīt kā mirušo grāmatu, lol, bet nu labi... šito vienu rindkopu..."
Un ko es lasu!?
"У Пятигорского же разговор о существенном никогда не прекращался. Его в философии интересовала только одна проблема – проблема сознания. Они с Мамардашвили подружились любопытным образом. Пятигорский увидел бредущего к кому-то в гости Мамардашвили. И Мераб спросил: «Саша, скажи коротко, что тебя интересует по- настоящему». Пятигорский ответил: «Пожалуй, ничто меня не интересует, кроме одной проблемы – проблемы сознания». Мамардашвили сказал: «Меня тоже, давай встретимся завтра»."

"так даваи встретимся завтра!"

Priecīgi nolemju es, kā virvesdejotāja pēc lieliskas cirkus izrādes!