esmu augšā, bet man tāāā negribas neko darīt, ka vai nezinu. vakardien pēc bungnodarbības man pukstēja sirds ausīs un man likās, ka esmu traka. jūs pat iedomāties nevarat, cik tas ir kaitinoši, ka sirds pukst ausīs un ka var dzirdēt, kā viss ķermenis kustās, bet ne tā kā parasti var dzirdēt soļus, bet gan kaulus un locītavas. tas ir vienkārši kā nezinu pat kas. tas ir stulbi :D
vakar nopirku sasaldētu picu un kvasu. picu no sākuma sildīju mikroviļņu krāsnī, bet tā kā nekas īpaši nemainījās, baba viņu uzcepa uz pannas un bija pat garšīga. kvasu es dzēru no pudeles un man nāca atraudziņas. noskatījos Simpsonus un gāju gulēt. nu jau 2h esmu augšā, paspējusi vien izmazgāt un smuki sataisīt matus, uzkrāsoties, piereģistrēties kaut kādā smsbuzz.lv un atbildēt gari uz vēstuli draugos un vēl iekomentēt dienasgrāmatiņu. tagad vajadzētu ķerties pie sinusoīdām un kosinusoīdām [kaut jūs nosprāgtu!] un milimetru papīra [lai nolādēts tas cilvēks, kurš viņu izgudroja]. vispār, man gribas brokastis, bet atkal ir par agru, lai ēstu, tāpēc es vienkārši aiziešu padzerties ūdeni. viss
/kāds ir vīlies, ka šeit nebija nekā par slieku uz sasalušas ietves? vai, cik žēl :D /