Šovakar gribas sēdēt uz grīdas un dzert par pēdējo naudu nopirkto kagoru, jo zajebal tā katru dienu skriet apkārt ar svilstošu pakaļu, lai saņemtu minimālo+ mazliet, no kuras viss aiziet mammas kredītos un dzīvoklī. Sev nekā, bet kam tad es dzīvoju, ja ne sev? Varbūt tiešām, kā Linda saka, jādomā par sevi vairāk, bet grūti. No šogadu vēl jāpapiš sev dzīvi laikam..

Vakardien (nu labi, septembrī, bet es nepamanīju.. norm aizture) man uzrakstīja cilvēks, ar kuru pirms 8-9(!) gadiem sarakstījos par visādām dzīves muļķībām. Visu vakaru šokējos, ka vispār atcerējās, bet vēl izrādās, ka šis mani salīdzinoši bieži redzot uz ielas. Katrā ziņā esmu pateicīga, ka iepazīstināja mani ar Current 93 un ļāva iepazīt neofolka pasauli.

Kaut tas pilnmēness ātrāk beigtos, nevienam laba tas nedara, that's for sure. Visi kaut kādi neizlēmīgi un kaitinoši.

Ēdīšu biezpienu ar plūmēm un kaukšu līdzi dziesmiņām.