domāju, ka šodien būšu forša un priecīga visu dienu, bet manī sēž ņerksteklis un vispār man vajag izraudāties, savādāk es nejūtos 100% kā es. varbūt tas ir tāpēc, ka es sevi rāju par visādām lietām. tagad atcerējos to dīvaino sapni, kur sevi maziņu es pati vedu aiz rokas un vēl skatu, kā es izjaucos ārā no ragaviņām savā sarkanajā mētelī sniegā.
bungu skolotājs vakar jautāja, kur es dabūju visus tos krekliņus. humpīšos, kur tad citur. neiešu tak skraidīt pa dārgiem veikaliem un pirkt drēbes ar zīmoliem, kuras tāpat pēc kāda laika saplīsīs vai kurām uzdirsīs kaija, kura apēdusi zivi-mutantu ar skābi asiņu vietā, bļe
man besī šitāda es. negribas ar nevienu runāt, bet rīt jau atkal ir diena un tas būs jādara.
redzēju daļu sevis uz ekrāna. jocīgas sajūtas 'n shit
gribas tomēr visus vienkārši pasūtīt - EJIET DIRST
tas darīs jūs vieglākus