visiem vienmēr viss ir jāsapiš!
riebjas attieksme, ka Pata jau nekad nepateiks nē un visu jau var sarunāt. bļeģ, nē, nevar! tā ir pirmā lieta, kas nokaitināja (attiecībā uz nebrīdināšanu par palikšanu Cēsu dzīvoklī bez apjautāšanās, vai to vsp drīkst un vai es tieku)
otrā, kā jau vienmēr, - Pata izdari to, izdari šito, tev tak vēl jāmācās, kad tu darīsi to un šito - ejiet dirst! es pati zinu, kas man jādara un man ir pilnīgi vienalga, cik rāda pulkstenis, jo laiks man nav svarīgs un man riebjas, jo tas ierobežo
vēl stulbais žigulis un papildus emocionalitāte un riebjas!
paldies (*) par mp3, tas vismaz nomierinās manus nervus ikdienas pistajās situācijās.
un man gribas atpakaļ, jo man te besī šodien, lai gan tās ir manas mājasblablabla
vilcienā izdzēru aliņu un jutos jauki, domāju par nākotnes dzīvokli, par katru sīkumu un niansi, par mēbelēm, krāsām, smaržām, faktūrām un visu līdz pēdējai detaļai
man ir dusmīga seja un skatiens, un dusmīgs sakodiens. iešu vannā izmērcēties un nomierināt nervus varbūt. vai arī nē