es nomiru 2x pa ceļam. skolotājs nodarbību beidza tik 19:47 un tajā brīdī es vēl sēdēju pei bungām. 20:00 mikriņš, kerzi vēl jāuzvelk/jāsasien, jāapģērbjas un jācenšas nenosisties uz slidenā ceļa. pa ceļam spļaudot visu, kas nu manā kaklā ir sakrājies, kaut kā tomēr paspēju. balss arī atgāja.
nodarbībā jutos kā kaut kāda lose, kura neko nesaprot. pilnīgi nekas nelikās iegaumējams un kājas neklausīja mani tik ātri, cik es gribēju, lai viņas klausa. lai arī man nesanāca, solotājs teica, ka labi pastrādāts (1h 20min). cik nu, es pat nevarēju normāli iztekt savas domas, jo man balss ciet. es ceru, ka līdz 6dienai aties un ka mēģa zālē būs kāds šķīvis :D
un šodien pa sienu rāpoja zirneklis un es nevarēju izteikt savu..emociju klāstu ar kādu jel skaņu, jo vienkārši kakls aizkrita un tad nu es tā stāvēju uz gultas, blenzu uz zirnekli un tad atnāca tante un izstiepa viņu uz balkona.
laikam 6dien būs jādzer šņabis, savādāk tas kakls nekad nepāries