kaut kāds hujs ir viss! nevaru šito izturēt - nekas man nepatīk, neko es negribu, par mācībām pohuj, sekmīga jau tpt visur būšu utt.
man liekas, ka ar katru minūti mana attieksme paliek arvien sūdīgāka. bļe, šodien vēl pie zobu ārsta un bungu nodarbība.
ne man spēka pietiks, ne gribas, nekā. pēc 20min jau uz autobusu, bet ne sūda neesmu izdarījusi.
tgd sēžu un iedomājos ainas, kā metu uguns lodes citiem virsū. visi deg un kliedz. man laikam vajag aiziet pie ārsta.

^ to rakstīju pus8os no rīta, bet nu misis Ciba atļāvās visu pist un nelikt iekšā.
tgd kārtojam skapi. Kristīn, ja Tu vēlies, tad iespējams tiksi pie smukiem mazkrekliņiem, kuri vilkti labi ja 1-2x. var teikt, ka jauni, bet nu manas formas neatļauj vairs. bļe besī, vairs nekas neder.
skolā sasmaidījos tik vienreiz - par Sabīni. eh, šī pabučojusies un tā. no sākuma priecājos, pēc tam jau saskumos, tad apraudājos un tā. mājās braucu turējos, izkāpu no mikriņa un pusceļā uz mājām jau apraudājos vēlreiz, bet saņēmos un nu jā. te nu esmu.
labi, viss vienalga, uzredzēšanos.